Viņa arī norādīja, ka ar šī projekta palīdzību varēs izvērtēt, vai Latvijas kino nozare var radīt lielu skaitu filmu, nezaudējot to kvalitāti. Komentējot filmu programmas saturu, Rietuma uzsvēra, ka 16 projekta filmas izvēlētas ar mērķi sasniegt pēc iespējas plašāku skatītāju spektru, jo kino nozarei jāspēj piedāvāt filmu daudzveidību, piemēram, drāmas un izklaidi, kas sasniedz gan bērnus, gan arī pieaugušos.
"Iepriekšējā ģimenes filma Ūdensbumba resnajam runcim tapa pirms 13 gadiem, kas nozīmē, ka vesela bērnu paaudze nav tikusi pie filmas," sacīja Rietuma.
Programmas pirmās filmas Vectēvs, kas bīstamāks par datoru pirmizrāde notiks 17. augustā Rīgā, bet no 18. augusta tā būs skatāma 10 reģionālo pilsētu kinoteātros. Filmas veidotāji iecerējuši arī ierasties uz pirmajiem seansiem ārpus Rīgas.
Līdzās Vectēvs, kas bīstamāks par datoru šogad tiks izrādītas arī divas dokumentālās filmas - režisores un scenārija autores Ilonas Brūveres filma Ievainotais jātnieks 26. oktobrī, kā arī režisora Askolda Saulīša filma Astoņas zvaigznes 18. novembrī.
2018. gada janvārī uz kino ekrāniem būs skatāma Ivara Selecka dokumentālā filma Turpinājums, pēc kuras 23. februārī pirmizrādi piedzīvos Madaras Dišleres spēlfilma Paradīze 89. Ināras Kolmanes spēlfilmas Bille pirmizrāde būs vērojama martā, savukārt Baltijas valstu kopražojuma dokumentālā filma Baltijas jaunais vilnis Kristīnes Briedes un lietuvieša Audra Stona režijā uz kino ekrāniem iznāks aprīlī. Pēc Rietumas domām, šim kopdarbam ir arī iespējas uzrunāt plašāku starptautisko auditoriju.
Pirms vasaras pārtraukuma maija mēnesī pirmizrādes notiks Kristīnes Želves dokumentālajai filmai Mērijas ceļojums, kā arī brāļu Raita un Laura Ābeļu dokumentālajai filmai Baltu ciltis.
23. augustā tiks izrādīta Ginta Grūbes dokumentālā filma Lustrum, kuras stāsts būs veltīts tā dēvētajiem "čekas maisiem". Septembrī kinoteātros būs skatāma māksliniekam Kurtam Fridrihsonam veltīta dokumentālā filma Dzintras Gekas režijā, un Dāvja Sīmaņa spēlfilma Tēvs nakts, kas līdz šim tika saukta Puika ar suni.
Oktobrī notiks Edmunda Jansona animācijas filmas Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi pirmizrāde. Savukārt Ingas Rozentāles spēlfilmas 1906 filmēšana ir tikai sākusies, taču arī to paredzēts izrādīt nākamā gada oktobrī.
Latvijas filmas Latvijas simtgadei novembrī noslēgs Rozes Stiebras animācijas filma Saule brauca debesīs un Annas Vidulejas spēlfilma Homo Novus, kuras montāžas darbi jau rit pilnā sparā.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 4.oktobra sāksies arī bezmaksas kino seansu cikls Simtgade un vēl. Bibliotēkas Ziedoņa zālē tiks izrādītas simtgades filmu projektā iesaistīto režisoru iepriekšējās filmas. No katra režisora daiļrades tiks izvēlēts darbs, kas saistās ar simtgades tematiku.
NKC programmu Latvijas filmas Latvijas simtgadei 17.augustā atklās ar filmu Vectēvs, kas bīstamāks par datoru, aģentūru LETA informēja NKC vecākā referente nozares informācijas jautājumos Kristīne Matīsa.
Filma stāsta par lielpilsētas puiku Oskaru, kuram vasara jāpavada mazpilsētiņā pie vectēva. Diemžēl vectēvam nepatīk nīkšana pie datora, netīras krūzītes un meli, turklāt viņam ir arī daži principi, sacīja Matīsa.
"Vectēvs piesaista mazdēlu nevis ar to, ka ir labs meistars, sava amata pratējs, bet galvenokārt ar cilvēcisko godīgumu un stāju," skaidroja režisors Varis Brasla.
Filmas scenārija autors ir Braslas ilggadējais domubiedrs Alvis Lapiņš. Filmas operators ir Uldis Jancis, mākslinieks ir Mārtiņš Milbrets, bet skaņas režisors ir Anrijs Krenbergs. Mūzikas autors filmai ir Emīls Zilberts, savukārt producents ir Gatis Upmalis.
Brasla kopā ar scenārija autoru Lapiņu savulaik veidojuši arī populārās ģimenes filmas Emīla nedarbi (1985) un Ziemassvētku jampadracis (1993).
Filmu producē studija F.O.R.M.A., kam Latvijā ir pieredze ģimenes filmu veidošanā. Skatītāju uzmanību jau izpelnījusies režisora Armanda Zvirbuļa filma Mazie laupītāji (2009) un režisora Vara Braslas iepriekšējā filma Ūdensbumba resnajam runcim (2004)