Režisore Brigita Eglīte Rīgas kinostudijā kinožurnālus sāka veidot XX gadsimta 80. gadu nogalē, Atmodas laikā, jau drīz 90. gadu sākumā tapa arī pirmās dokumentālās īsfilmas, un laikmetam atbilstoši režisores filmu tematika īpaši pirmajos darbos cieši saistīta ar nacionālās vēstures un latviskuma pētīšanu un atspoguļošanu.
Jubilejas kolekcijā par to liecina dokumentāli inscenētais cikls Latvju pūrs pielocīts (1990–1993), kur četrās īsfilmās dažādos sižetos apskatīti latviešu tautastērpi, ar tiem saistītie rokdarbi un rituāli – Zemgales brunču raksti un piecu Vidzemes novadu smalkie rokdarbi, kāzu tradīcija Kurzemē un Meteņos iešana Latgalē (šīs filmas aizkadra tekstu ierunājis viens no Latvijā populārākajiem latgaliešiem, kinorežisors Jānis Streičs.
Kadrs no dokumentāli inscenētā cikla Latvju pūrs pielocīts (1990–1993). Publicitātes foto
Patriotiskas noskaņas režisores Brigitas Eglītes radošajā darbībā turpina vairākas filmas, kas veltītas kādai Latvijas valsts jubilejai, un pirmā no tām ir dokumentālā īsfilma Lietas (1997), kurā Latvijas vēsturi bez vārdiem stāsta trīs kolekcionāru krātas lietas – vēsturiski sadzīves priekšmeti un seni darbarīki, pasaules karu atstātās liecības un militāri piederumi.
Nākamās jubilejas gadā uz ekrāniem iznāca dokumentālā filma Dzimšanas diena (2003) – stāsts par četriem senioriem, kas dzimuši vienā dienā ar Latvijas valsti, 1918. gada 18. novembrī. Vispopulārākā Brigitas Eglītes "jubilejas filma" ir vienīgā spēlfilma viņas filmogrāfijā – Vienīgā fotogrāfija (2008), kurā asprātīgi apspēlēts jautājums, kāpēc slavenais fotogrāfs Vilis Rīdzenieks (lomā Andris Keišs) Latvijas valsts proklamēšanas brīdī 1918. gada 18. novembrī uzņēmis tikai vienu fotogrāfiju.
Kadrs no Brigitas Eglītes vienīgās spēlfilmas Vienīgā fotogrāfija (2008). Publicitātes foto
Neparastā rakursā Latvijas vēsturi skata arī dokumentālā filma Haris (2005) – atraktīvi veidots un arhīva materiāliem bagātināts piedzīvojumu stāsts par padomjlaiku varas spēlēm un dažādiem notikumiem, ko savā mūžā pieredzējis augsta ranga milicijas darbinieks un vienlaikus Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera dēls Harijs Grundulis.
Portretfilmas žanrā veidots stāsts par tēvu un meitu – Dubultportrets (2016), kurā satiekas ļoti populārais kinoaktieris Pauls Butkēvičs un viņa meita, stomatoloģijas zinātņu doktore Alēna Butkēviča.
Skats no Brigitas Eglītes filmas Dubultportrets (2016). Publicitātes foto
Režisore Brigita Eglīte vairākās filmās pētījusi atsevišķus sabiedrības segmentus – piemēram, Valmieras cietumā filmējusi ieslodzītos, kas ada zeķes un cimdus bērnunama bērniem, filmā Recidīvisti (1998) meklējot atbildi uz jautājumu, kā viņiem iekļauties atpakaļ sabiedrībā. Pavisam cita vide un dažādi raksturi redzami sirsnīgajā darbā Sestā diena (2019), kas filmēta Skultes tirgū sestdienās, kad tur sabrauc pārdevēji un pircēji, pārvēršot pagasta centru raibā festivālā.
Interesantu un daudzveidīgu Atmodas laika un 90. gadu Latvijas ainu rāda Brigitas Eglītes uzņemtie kinožurnāli Padomju Latvija, Latvijas hronika, Māksla un Pastarītis (1988–1994) – tur ir gan leģendārais komponists Eduards Rozenštrauhs un četri slaveni karikatūristi (Ēriks Ošs, Imants Melgailis, Agris Liepiņš, Romans Vitkovskis), gan Rīgas Latviešu biedrības atdzimšana un Latvijas Pasta pārmaiņu laiki, gan komponista Zigmara Liepiņa un dziedātājas Mirdzas Zīveres ģimenes portrets, gan folkloras festivāls Baltica ’94 ar pavisam jauniem grupas Vilki puišiem un Skandinieku leģendāro Staltu pāri.
Brigitas Eglītes darbi ir pieejami šeit.