Apakškomisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) sēdes laikā norādīja, ka šāda rīcība varētu pārtraukt optimāli strādājošas valsts pārvaldes iestādes darbību, ko atjaunot tādā pašā kvalitātē būtu grūti. Viņas teiktajam piekrita arī pārējie klātesošie apakškomisijas deputāti.
Apakškomisijas sēdē NKC vadītāja Dita Rietuma deputātiem norādīja, ka pašlaik valsts pārvaldes iestāde uztur ap 110 projektus dažādās studijās. Pēc viņas domām, VKKF nespētu nozarei nodrošināt tik apjomīgus līdzekļus, kādi tie tiek piešķirti šobrīd, kā arī problēmas radītu aktīvo projektu izsekošana un pēctecības nodrošināšana, kas sevī ietver informatīvos pasākumus un latviešu filmu izrādīšanu visā valstī.
Rietuma uzsvēra, ka NKC ik gadu rīko aptuveni 12 projektu konkursus. Šogad atbalstītas 40 filmas un 105 nozares projekti, tostarp filmu dalība dažādos starptautiskos gadatirgos.
Valdība septembrī nolēma piešķirt NKC papildu finansējumu 2019. un 2020.gadā, kas ir pēc programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei. Līdz ar to, NKC finansējums 2018.gadā būs 4 876 998 eiro, 2019.gada pieaugs līdz 4 930 543 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 5 430 543 eiro.
NKC vadītāja skaidroja, ka šajā finansējumā ik gadu tiks nosegta bāzes dotācija, filmu daudzveidības veicināšanas programma, bērnu un jauniešu filmu programma, vēsturisko un identitāti stiprinošo filmu programma, Līdzfinansējums ārvalstu filmu uzņemšanai, kā arī kvalitātes novērtējuma - Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps rīkošanas izmaksas.
Kā ziņots, ka programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei tika atbalstītas 16 pilnmetrāžas filmas - sešas spēlfilmas, astoņas dokumentālās filmas un divas animācijas filmas.
Latvijas valsts simtgadei filmu nozare gatavojas jau kopš 2014.gada, kad tika izsludināts projektu konkurss Latvijas filmas Latvijas simtgadei un NKC vairākās kārtās rīkoja konkursu, finansiāli atbalstot projektu attīstīšanas posmu un sagatavošanu ražošanai.
Līdz šim no 16 programmas filmām pirmizrādi piedzīvojušas trīs - Vara Braslas spēlfilma ģimenēm Vectēvs, kas bīstamāks par datoru, Ilonas Brūveres Ievainotais jātnieks un Askolda Saulīša dokumentālā filma Astoņas zvaigznes. Visas trīs filmas līdz šim noskatījušies vairāk nekā 88 000 skatītāju.
Jau vēstīts, ka nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.
Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.
Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.