Baltijas pērles filmas izvēlas Normunds Naumanis.
Aptumsums * * * * *
Drāma. Itālija. 1962. Režisors Mikelandželo Antonioni. Lomās Monika Viti, Alēns Delons.
Antonioni dēvēts par tukšuma ģēniju pasaules kinematogrāfā, un kopīgi ar slaveno itāļu scenāristu un rakstnieku Tonīno Gverru sarakstītais kinostāsts Aptumsums/L’eclisse ir veiksmīgākais pierādījums – ilustrācija eksistenciālai bezcerībai, kas neatvairāmi pulsē cilvēka dzīvē kā lēnām noasiņojoša sirds. Sieviete (M. Viti kā Antonioni filmu emblēma), kas strādā par tulku, tātad rīkojas ar valodu, savus patiesākos dzīves mirkļus izbauda klusējot. Viņa ir viena, tai pašā laikā izmisīgi tiecas pēc saskarsmes ar citiem – mēģina nodibināt saikni starp esošo un bijušo mīlestību, atrast kopīgu valodu ar draudzeni, māti, kaimiņiem… Veltīgi. Režisors cenšas pierādīt, ka «vispatiesākā jūtu dzīve cilvēkā plosās vientulībā». Pasaulē cilvēksatiksmes galvenā problēma ir… neprasme sarunāties. Publiskais mēmums. Klusuciešana čalojošā pūlī. Filmas verbālā, vārdos izteiktā atslēga ir Vitorijas frāze: «Es ne to gribēju pateikt.» Režisors pats savulaik atzinis, ka Aptumsumā vēlējies nofilmēt nevis jūtu izzušanu, bet gan to pilnīgu neesamību. Cilvēce ir slima ar vārdu devalvāciju. Antonioni diagnoze sabiedrībai, tik aktuāla bezgalīgās sociālās tīklošanas laikmetā, tika noteikta jau 1962. gadā.
Baltijas pērles izlase: Aptumsums
Dienas kritiķi piesaka savu lielisko piecnieku – festivāla Baltijas pērle labākās filmas, kas tiks demonstrētas Rīgā no 14. līdz 25. septembrim.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.