Baltijas pērles izlase: Kauns

Britu māksliniekam un nu arī starptautiski atzītam režisoram Stīvam Makvīnam laimējās atrast savu mūzu aktiera Maikla Fasbendera veidolā. 2008. gadā tapa Makvīna izrāviena filma Bads/Hunger, kvazidokumentāla rekonstrukcija par Īru republikāņu armijas garīgo līderi un publisko mocekli Bobiju Sendsu, kurš protestējot mira no bada britu cietumā. Taču filmas panākumi ir ne tikai fizioloģiskas un politiskas iedabas, tajā atrodams, šķiet, garākais monologs mūsdienu kino – kopplāna epizode cietumā, kas ilgst 16 minūšu bez montāžas. Arī nākamais Makvīna projekts – filma Kauns, kurā glamūrā stilā tiek demonstrēta mūsdienu pleiboja un no seksa atkarīga vīrieša – narkomāna – dziļā vientulība un tukšums, ir savdabīgs eksperiments ar Fasbendera ķermeni – vīrieša lopiskajai seksualitātei pakļauto ķermeni, kas kinematogrāfā tradicionāli tiek uzskatīts par tabu. Taču neba par iespaidīgo dzimumlocekļa tuvplānu uz ekrāna Fasbenders saņēma Volpi kausu – kā labākais lomas tēlotājs Venēcijas festivālā. Fasbenders ir universāls talants – prot gan vibrēt smalkākajos neirotiski uzbudinātas psihes pārdzīvojumos (sk. arī D. Kronenberga Bīstamā metode, K. Fukunagas Džeina Eira, F. Ozona Endžela), gan savas kolorītās nepieejami vēsās un noslēpumainās faktūras dēļ veiksmīgi piedalās Holivudas komercprojektos (300 spartieši, X cilvēki, Prometejs u. c.). Aktieris – mīkla un talants. Kauns ir Fasbendera solofilma. Tomēr stāsts nav par erotismu, bet fatālo tukšumu, kas slēpjas no spermas slapjos palagos. Katrs orgasms ir la petite mort/mazā nāve.