Šāds sauklis kā sarkans pavediens filosofiski iekrāso pusaudžiem domāto drebuļfilmu - jau piekto Ceļa gala/Final destination laidienu. Franšīze ar mazu budžetu un mazpazīstamiem aktieriem, kuru vienīgais profesionālais jeb aktieriskais uzdevums ir pēc iespējas būt dabiskiem kadrā un pēc iespējas efektīgāk nomirt, izrādījusies gana dzīvelīga, ja uz piecām filmām, kuras bez liekas klīrēšanās nekaunīgi ekspluatē dažnedažādus veidus, kā cilvēki var «atdot galus», vispār drīkst attiecināt vārdu «dzīvelīgs». Arī piektās filmas sižets nespīd ar oriģinalitāti, bet cītīgi atkārto iepriekšējās - bariņš jauniešu pusotru stundu gaida nāvi pēc piedzīvotās «nāves apmānīšanas» - kāda nelaimes gadījuma vai katastrofas, no kuras tiem (pagaidām) laimīgas sakritības vai liktenīgas sagadīšanās dēļ izdevies izvairīties.
Senais sākums
Pirmajā sērijā, kas tapa, ak, Dievs, pirms 11 gadiem, nelaime bija lidmašīnas avārija, citreiz - vizināšanās amerikāņu kalniņos, šoreiz - trošu tilta sabrukšana. Lai arī uz tilta tehnoloģisko defektu rēķina ir 68 upuru dzīvības, astoņiem jauniešiem pagaidām izdevies apmānīt nāvi. Un, protams, tas viņai - nāvei, kuras vēstnesis filmā ir iespaidīga paskata melnādains patologanatoms no apbedīšanas biroja, - nepatīk. Tāpēc atlikušo ekrāna laiku skatītājs kā paralizēts trusītis tiek spiests vērot, kā šie astoņi ies bojā. Filmas «fiška» ir elementāra kā zābaks - izdomāt veidu un formu, kā pēc iespējas efektīgāk nomirdināt gandrīz anonīmos filmas personāžus. Vienu nobendēt sporta zālē, otru - adatu terapijas seansā ķīniešu masāžas salonā (efektīgākā nāve filmā - ar Budas statuju - pļekt! - pa pauri), trešo - acu korekcijas procedūras laikā lāzerklīnikā, citu noslaktēt ar trosēs iekārtu krānu, vēl citu - ar lidojošu skrūvgriezi, trešo, ceturto «nomočīt» smalka restorāna virtuvē ar virtuves tehniku, vēl kādu pulciņu - ar bārā nobrukušu iekārto leti, visbeidzot - veselu baru ļaužu dzīvus sadedzinot aviokatastrofā. Loks starp pirmo un piekto Ceļa galu ir noslēdzies. Nāvei dikti nepatīk, ka to kāds mēģina apmānīt. Galu galā visi mēs esam tikai kautķermeņi viņas - nepielūdzamās - un Holivudas kinoatkritumu ražotāju nežēlīgajās ķetnās.
Skatīties, kā citi mirst
Cilvēkiem ar augstu morāles izpratni vai vismaz cieņu pret cilvēka dzīvību kā tādu šāda kino izklaide, dabiski, šķitīs vienkārši pretīga. Jo kas var būt nožēlojamāks kā vērot un slienāties vai šausmināties, kā citi mirst - kaut arī «tikai filmā». Šajā - amoralitātes - aspektā Ceļa gala filmas ne par matu neatpaliek no kino izpriecām totāliem deģenerātiem - tiem, kuriem patīk Zāģi, Pakalniem ir acis, visādi Helovīni, Kliedzieni, Šausmas Gobielā vai skandalozais, dažās valstīs ar likumu demonstrēt kinoteātros aizliegtais fizioloģiski medicīniskais šausmu gabals, kas pārspēj visus līdz šim minētos, - Cilvēks simtkājis/Human Centipede un tamlīdzīgas kino perversijas. Principā, ja būtu mana vara, aizliegtu arī šādu Ceļa galu demonstrēšanu Latvijā. Jo štrunts par mūsu primitīvo baiļu instinktu vai lūrēšanas tieksmju kairināšanu, ne jau tur tā bēda. Nopietni runājot, atbaidoši slimīga ir pati šī komerckino ideja - pelnīt uz citu - kaut tikai klišejisku kinotēlu - ciešanu un bojāejas rēķina. Un es no tiesas brīnos, kam šādas filmas var «patikt», un vēl jo vairāk mani mulsina jautājums, ko tajās ir iespējams sublimēt vai kompensēt. Emocionālo trulumu? Bet ir jau kur tiekties - rau, Zāģim jau septiņi turpinājumi. Un cilvēku muļķībai, kā zināms, robežu vispār nav.
Ceļa gals/Final Destination 5 3D
Trula, bezjēdzīga šausmene
Režisors Stīvens Kveils
Lomās Nikolass D'Agosto, Emma Bella, Mailss Fišers, Elena Ro u.
c.