Pavisam racionāli - nez kādēļ tiek uzskatīts, ka R. Skota Oskariem nepelnīti apbērtais Gladiators savā - pseidovēsturiskā pepluma (ir tāds kinožanrs jau kopš Bena Hura, Arābijas Lorensa un Kleopatras aizvēsturiskajiem laikiem, kurā vērienīgām masu skatu orģijām piekabināta mīlas, goda un valsts interešu konfliktā bāzēta salkana melodrāma operiski pompozās formās ar it kā vēsturiski reāli eksistējušu personāžu piedalīšanos) - kategorijā ir nezin kāds kino šedevrs, kaut gan jau tagad ar pavisam neilgu laika nobīdi acīmredzams, ka tā ir vienkārši amatnieciski spēcīga filma ar vēsturisku sižetu, kura autentiskums, protams, nav nekādi zinātniski pārbaudāms. Jā, Gladiators publikā atdzemdināja masveida interesi par t. s. vēsturisko kino, to nenoliegsi. Taču apgalvot, ka tas nu būtu kāds kino šedevrs, - tur kaķim jāņirdz.
Un to - mazu kaķa ņaudienu - arī piedāvā pieticīga mēroga budžeta galvenokārt britu kinematogrāfistu komandas uzceptā filma Centurions, kuras "vēsturiskais fons" nav ne par matu plānāks vai mazāk "vēsturisks" par Gladiatorā atainoto. Kaut gan tieši slēptā vēstījuma ziņā tas kardināli atšķiras no Gladiatora, kurš, piedodiet, bija tīrs impērijas jeb imperiālistisks kino. Gan tajā nozīmē, ka demonstrēja visai pasaulei Holivudas naudas vērienu, gan tajā, ka, par spīti koķetiem kniebieniem indivīda brīvības virzienā, savā zemapziņas vēstī slavināja Senās Romas varenību ar nepārprotamu analoģiju ar ASV demokrātijas kundzību visā pārējā - barbaru pasaulē.
Centurionā viss ir pavisam citādi. Savā ziņā - ar melnā humora devu - Centurionu var uzskatīt par drūmu ideoloģisku Gladiatora parodiju, kurā romiešu militāristi ir sliktāki par zvēriem, nemaz nerunājot par Romas politiķiem, kuri visu šo asiņaino putru - imperiālistisko karu Britānijā - ir iecerējuši.
117. gads pirms Kristus. Romas profesionālais karaspēks (izslavētie centurionu pulki) siro Britānijā, nežēlīgi iekarojot visas Britannica teritorijas, Skotiju ieskaitot. Un piesmejot, apkaujot vietējos "barbarus", piemēram, piktus (jā, jā, seno piktu, ne ta skotu, ne ta īru priekšteču, ārkārtā attīstītā rakstu sistēma ir piktogrammas).
Filma ir kādas piktu meitenes bērnības šausmu (romiešu zaldāti viņu izvaro un, lai viņa klusētu, izrauj mēli) projekcija, uztverta viena izdzīvojuša leģendārā romiešu centurionu Devītā leģiona kareivja acīm (!). (Te man nāca smiekli, atceroties Fedjas Bondarčuka filmu Devītā rota par citu - PSRS imperiālistisko - karu šoreiz Afganistānā, kas liek secināt, ka vēsture atkārtojas nudien kā farss.)
Izvarotais bērns vēlāk kļūst par piktu partizānu vadoni Etenu (ukraiņu cilmes franču aktrise, modele Olga Kuriļenko, kura diemžēl slikti jāj ar zirgu, toties ļoti pārliecinoši gārdz un šķaida romiešu zarnas), eksotisku tautas atriebējas iemiesojumu. Ar viņu jācīkstas "pēdējā izšķirošajā kaujā" romiešu centurionam Kvintam Deusam (piektajam dievam?), kuru ļoti smeķīgi tēlo par intelektuālā kino un art house meistaru uzskatītais Maikls Fasbenders (vācu cilmes britu aktieris). Aktieru darbi - spilgtie tipāži - filmā vispār priecē kā reti kad. Turklāt Centuriona režisors Nīls Māršals ij negrasās slēpt, ka viņa rocībā nav Holivudas miljonu simtu, tomēr filma neatgādina lētu B kategorijas butaforiju, kaut tajā netrūkst visādu kontrastējošu brīnumu - piemēram, cilvēku asinis šļācas straumēm (romantisks citāts: "Zeme zem tavām kājām kļūst par zampu no vēmekļiem, asinīm, mīzaliem un zarnām", kuru Fasbendera kareivis velta piktu partizānei), taču ainā, kad pēc sižeta skarbajos Skotijas kalnainajos plašumos leģionāriem uzbrūk vilki un apēd dažus militāristus, zvēri tiek parādīti kā smuki krancīši, tikai drusku izsalkuši. Ar takta sajūtu pret skaistajiem dzīvniekiem.
Vārdsakot, Nīls Māršals, kura vārdu esmu iegaumējis kopš izcilās klaustrofobiskās filmas Nolaišanās/Down (šausmene par alā iesprūdušiem jauniešiem), izveidojis antiimperiālistisku (jebkuri impēriju tīkojumi laupīt mazām tautām dzimto zemi un brīvību slikti beigsies!) treša šausmu filmu iz civilizācijas vēstures, un no šī stāstiņa var pamācīties, kā kļūt par labu, kaut dikti piktu (lasi - nežēlīgu) partizānu.