Paralēli Vudija Allena Pusnaktij Parīzē, kas maijā atklāja pasaules kinoritmus diriģējošo Kannu kinofestivālu, startē vēl viena filma «no Kannām» - Austrālijas debitantes Džūlijas Lī erotiskā drāma Dusošā skaistule (presē šī filma figurējusi arī kā Guļošā skaistule.) Atšķirībā no Kannu festivāla atklāšanas filmas - ārpuskonkursā esošā Vudija un tā atdzīvinātā Parīzes šarma amplitūdā no XX gs. 20. gadiem līdz mūsdienām - Dusošā skaistule Kannās sāka konkursa programmu un sacēla neliela mēroga traci. Par trača iemesliem ir vērts runāt sīkāk. Pirmkārt, tā ir erotika, ko Džūlija Lī filmā izmanto bez liekas kautrības, kaut šai erotikai piemīt nevis vitalitāte un spēks, bet gan mironīgs vēsums un salta atsvešinātība. Otrkārt, tas ir filmas šķietami stindzinoši bezkaislīgais vēstījums - pastāsts par jaunu meiču studenti (lomā Emīlija Brauninga), kura piepelnās, kā prot un māk. Viņa mazgā grīdas krodziņā, kopē dokumentus kantorī un sāk piestrādāt eksotiski ekskluzīvā servisā, kuras darbinieces servē izmeklētas vakariņas elitāra džentlmeņu kluba biedriem. Darbinieču uzsvārči ir no pornobodīšu sortimenta, turklāt laimīgākā no atkailinātajām večuku apteksnēm tiek izvēlēta īpašai - dusošās skaistules - misijai.
Laimīgā loze
Skaidrs kā diena, ka laimīgās loze tiek Emīlijas Brauningas varonei apaļvaidzei, rudmatei Lūsijai, kura pakļāvīgi virzās tālāk savā labi atalgotajā «karjerā» - viņas uzdevums ir sazāļotai ļauties miega tvanam, kura laikā… nu, tas «dusošajai skaistulei» nav jāzina. Viņai nav jāiedziļinās, kas notiek ar viņas miesu starp brīdi, kad šī elitārā servisa saimniece Klēra (lomā Reičela Bleika) viņu piedzirda ar tējiņu, un brīdi, kad viņa atmostas no miega.
Ar «erotikas» lomu filmas skandālā tā kā būtu skaidrs, lai kā kāds apgalvotu, ka «šādas filmas ir vienkārši derdzīgas» - un daudzi kritiķi pēc pirmizrādes Kannās par Dusošo skaistuli izteicās tā un vēl nesaudzīgāk -, tā «rullē». Arī Dusošās skaistules pirmizrāde, kam sekoja spiedzieni, brēcieni un skaļi bū-ū-ū (tātad slikti!), pagāja stingā klusumā, jo filmas, līdzīgas šai, uzjundī tik cilvēcisko «lūriķa» grēku - slēpto baudu ielūkoties pa atslēgas caurumu aizliegtās teritorijās. Iespējams, ja filmas režisore nebūtu dāma no Austrālijas, turklāt tajā pazīstamā rakstniece Džūlija Lī, filma līdz Kannām (tātad arī līdz Latvijas kinoekrāniem) nebūtu nokļuvusi. Džūlijas Lī «sievišķīgais pieskāriens» - gan izvēloties filmas materiālu, gan akcentējot riskantu seksualitāti, gan demonstrējot atsvešinātu vērotāja attieksmi pret notiekošo uz ekrāna - filmai ir piešķīris savdabīgu intonāciju, ko varētu novērtēt arī kā «netīkamu». Protams, dalīt režisorus «vīriešos» un «sievietēs» nav īpaši korekts piegājiens, jo ir labi režisori un ir slikti režisori. Tomēr, šķiet, režisors vīrietis diez vai spētu demonstrēt tik racionālu, atsvešinātu seksualitāti, arī tik vēsi ekspluatēt aktrises Emīlijas Brauningas krāšņo ķermeni, kā to dara Džūlija Lī. (Protams, viņa ir mācījusies gan no spāņu ģēnija Luisa Bunjuela, gan arī nedaudz no britu manierista Pītera Grīneveja - filmā daudz izmantotas centrētas kompozīcijas, vidējie plāni, kamera ir uzsvērti statiska un vērojoša.)
Inertie jaunieši?
Kālab Džūlijai Lī tas viss? Savā režisores koncepcijā Lī akcentējusi, ka Dusošā skaistule ir viņas skatījums uz inerto jauno paaudzi, ko pārstāv Emīlijas Brauningas spēlētā studente un kas nekritiski pakļaujas apstākļu plūsmai, arī peļņas vārdā ļaujas sava veida «prāta anēmijai»… Lai tā būtu, kaut, ja Lī vārdus ņemam par pilnu, ar Dusošo skaistuli viņa ir pamatīgi atriebusies gan kuslajiem bezgribas jauniešiem, gan arī baudkārajai elitei, kuru izklaides (filmā) kļuvušas par perversām seksuālām rotaļām. Tikai savā ziņā arī pati Džūlija Lī ir visai līdzīga saviem filmas varoņiem - «baudkārajiem izvirtuļiem», filmā dāsni ekspluatējot Emīlijas Brauningas atkailinātību, viņas ķermeni.
Dusošās skaistules pasaules ceļos ir «vainojama» arī pazīstamā Austrālijas režisore Džeina Kempione - vienīgā Kannu Zelta palmas zara laureāte sieviete (par filmu Klavieres.) Viņa Džūlijai Lī bijusi gan balsts, gan papildu trumpis filmas publicitātes kampaņā.