Viens no nākamā – 2014. – gada Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas lielajiem notikumiem būs Eiropas Kinoakadēmijas/European Film Academy balvu pasniegšanas ceremonija, līdz tam vēl šķietami ilgs laiks – apaļš gads. Turklāt uzmanības fokusā pagaidām ir nevis Rīga, bet Berlīne, kur 7. decembrī notiks 26. Eiropas Kinoakadēmijas ceremonija. Balvas tiek pasniegtas 21 kategorijā, to vidū ir goda balva – par mūža ieguldījumu Eiropas kino, kuru šogad saņems Katrīna Denēva – franču kino ikona, kura tikko nosvinējusi savu 70. dzimšanas dienu.
Eiropas Kinoakadēmija dara Sīzifa darbu – mēģina skatīties uz Eiropas kinokultūru kā vienotu, pilnvērtīgu organismu, būtisku Eiropas kultūras sastāvdaļu. Diemžēl tās uztveri pat pašā Eiropā apdraud gan valodu barjera, gan visuresošais un dominējošais Holivudas kino – lieliski funkcionējoša izklaides mašinērija. Labi, jūs teiksiet, mēs to visu zinām, taču situācija ar Eiropas kino lietošanas kultūru Latvijā ir daudz traģiskāka, nekā spējam iedomāties. Paprasiet vidusmēra jaunietim, nu, tā ap gadiem divdesmit, ko viņš zina par Eiropas kino, – atbildes visdrīzāk šķitīs šokējošas. Eiropas kino skatīties ir grūti, jo a) jālasa subtitri, b) to vēstījums, stāstījums nereti ir "saputrots", "grūti uztverams", c) īpaši sarežģīti un nebaudāmi šķiet Eiropas kinoklasiķi – Fellīni, Antonioni, un, jā, kas tie vispār tādi?
Es nepārspīlēju, tikai izvelku esenci no saskarsmes ar jauniešu auditoriju un pieminu to visu tikai viena vienīga iemesla dēļ. Tiem, kas kūrē 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas aktivitātes un nākamajā gadā arī to paspārnē esošo Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremoniju, vēl milzīgs darbs darāms, lai Eiropas kinobalvu pasniegšana Rīgā izskanētu telpā, kurā jēdziens "Eiropas kino" nav tukša, tracinoša skaņa.
Šīs divas lietas – kultūras galvaspilsētas statuss un Eiropas Kinoakadēmijas ceremonija – gan nav viens zābaku pāris, tās ir atšķirīgas aktivitātes, lai gan nereti pilsētas, kas kļuvušas par Eiropas kultūras galvaspilsētu, sacenšas par iespēju rīkot šo pasākumu – dubults neplīst. Eiropas Kinoakadēmijas ceremonija ir Eiropas Oskars – šovs ar pamatīgu publicitāti, tiešraidi daudzu Eiropas valstu televīzijās, zvaigznes, leģendas, sarkanais paklājs un citi rituāli.
Kas mums Eiropa, un kas mēs tai
Eiropas Kinoakadēmijas rīkotās ceremonijas norises vietas ir mainīgas – katru otro gadu ceremonija notiek Berlīnē – pilsētā, kurā atrodas Eiropas Kinoakadēmijas galvenā mītne –, pārējo laiku tā notiek dažādās pilsētās. Šogad atkal ir Berlīnes kārta. Ja sekojam amerikāņu Oskara un ASV Kinoakadēmijas piemēram, tikko publiskotajām nominācijām vajadzētu uzkult īpašu interesi par Eiropas kinobalvai nominētajām filmām. Tas arī ir viens no šīs balvas – tāpat kā Oskara – mērķiem: popularizēt un veicināt skatītāju interesi. Arī Eiropas pilsētā Rīgā.
Nereti gan situācija ir bijusi ļoti skumja, jo 99% no nominētajām filmām pie mums nav rādītas, – taču šis gads ir krietni labāks. Daļa no filmām, kas izvirzītas balvām, Latvijā jau tiek vai tiks rādītas. Kaut tā ir maza daļa un tās skatās neliels skatītāju skaits, tomēr ar eiropeiskās identitātes apzināšanu kino aspektā mums jau klājas mazliet labāk.
Dārgumi lielajā kastē
Eiropas Kinoakadēmija ir dibināta 1988. gadā, tā apvieno 2900 kinoprofesionāļu no dažādām Eiropas valstīm; ASV Kinoakadēmija, kas rīko Oskaru rituālu, ir apmēram divas reizes lielāka. Šogad Eiropas Kinoakadēmijas uzaicinājumu kļūt par tās biedru saņēma vairāki Latvijas kino profesionāļi, arī šo rindu autore, un arī viņu balsojums ir izšķīris, kuras no vairākiem desmitiem Eiropas filmu ir nonākušas līdz fināla raundam – nominācijām.
Kā notika filmu skatīšanās? Ar kurjerpastu saņēmām lielu kasti ar filmu DVD, saņēmām arī pieejas kodu īpašai interneta filmu bibliotēkai. Protams, tās nebija visas filmas, kas šogad tapušas Eiropā, bet Eiropas Kinoakadēmijas atlasītais komplekts, no kura daļa bija filmas ar savu slavas vēsturi – izrādītas un pamanītas lielajos Eiropas festivālos. Vai piedāvājumā, ko par uzmanības vērtu bija izraudzījusies Eiropas Kinoakadēmijas priekšatlases komisija, bija kādi nepamanīti dārgumi? Un vai šo darbu vidū varēja būt arī kāda no pērnā gada Latvijas filmām – piemēram, Mammu, es tevi mīlu vai Sapņu komanda 1935?
Daži dārgumi bija, un dažs labs no tiem ir iekļuvis nomināciju sarakstā, taču lielajā kastē bija arī viduvēji un pat slikti darbi. Kā ar latviešu konkurētspēju? Abas manis minētās filmas varēja būt "kastē", proti, varēja tikt piedāvātas 2900 Eiropas Kinoakadēmijas biedru uzmanībai. Cits jautājums – cik no biedriem patiešām iedziļinātos, cik noskatītos, cik nobalsotu... Lūk, šis ir iemesls, kālab Eiropas kinobalvu nomināciju sarakstā tomēr dominē filmas, kuras pirms nokļūšanas "kastē", kas paredzēta Kinoakadēmijas biedriem, jau ir ieguvušas atpazīstamības un publicitātes kapitālu – tās ir rādītas Berlīnē, Kannās, Venēcijā. Par tām ir rakstījusi prese, tajās ir pa globāli pazīstamam vārdam. Tas palīdz tikt pamanītam.
Salauztā apļa spēks
Nomināciju skaita ziņā līdere ir beļģu filma The Broken Circle Breakdown (tiks rādīta Splendid Palace ar nosaukumu Pārrautais aplis). Tā izvirzīta piecās kategorijās (labākā filma, režisors, aktrise, aktieris, scenārists). Tas ir darbs bez starptautiski pazīstamiem vārdiem, filmas režisors Fēlikss van Grūningens nav no izredzēto klasiķu loka. Viņam ir 36 gadi, šī ir viņa ceturtā filma. Tomēr The Broken Circle Breakdown bija viena no tām filmām, kas gada sākumā Berlīnes kinofestivālā kļuva par neoficiālu hitu – to redzējušie bija satriekti un emocionāli saviļņoti. Pirmās jūsmīgās atsauksmes par filmu dzirdēju no latviešu režisoriem Jāņa Norda un Lindas Oltes.
Kopš februāra filma ir tikai vairojusi cienītāju loku, neskatoties uz šķietamo tematikas eklektiku, – filmā apvienota kantrimūzikas stihija un letāla bērna slimība. Fatālās, vētrainās mīlas drāmas galvenie varoņi ir kantrimūziķi, kurus pamazām, neatgriezeniski salauž abu bērna smagā slimība. Filmas autori virtuozi miksē laika slāņus – pagātni, tagadni –, emocijas – laimi, sāpes –, kā arī žanrus – komēdiju, drāmu, traģēdiju, pat mūziklu – un panāk emocionāli satricinošu efektu.
Beļģi ar šo drāmu ir apdzinuši pat gada sensāciju – Kannu festivāla uzvarētāju Zils ir vissiltākā krāsa. Adeles dzīve, kas ir nominēta tikai divās kategorijās – kā gada labākā filma un par labāko režiju, ignorējot abu aktrišu, šīs filmas stipra balsta, tēlojumu. (Par šīs filmas provokatīvo intimitāti jau daudz rakstīts – joprojām to ir iespēja redzēt gan Splendid Palce, gan Kino Bize un citur.)
Krāšņa kandidāte uz labākās Eiropas filmas statusu ir itāļu režisora Paolo Sorrentīno filma Dižais skaistums, kuru Latvijā, piemēram, Kino Citadele, sāk izrādīt no rītdienas. Tas ir estetizēts veltījums dižajam Federiko Fellīni, kura realitāti un subjektivitāti miksējošās filmas ir kļuvušas par XX gadsimta otrās puses leģendu. Dižais skaistums šķietami raugās Fellīni, un īpaši viņa hrestomātisko darbu Saldā dzīve (1960) un 8 ½ (1963), stilistikas virzienā, kaut piedāvā atšķirīgu stāstu – par kādu mūsdienu Romas intelektuāli, rakstnieku, žurnālistu, kurš, līdzīgi Fellīni filmu varoņiem, bauda dzīvi, nesteidzoties un iedziļinoties pats savās emocionālajās un jutekliskajās problēmās. Filma – spilgts veltījums tam laikam un tai kino valodai, kad neko nezināt par Federiko Fellīni nebija iespējams.
Laikā ierobežots ceļojums
Pie visa šī komplekta – labāko Eiropas filmu izlases – vēl jāpiemin simpātiskā, melnbaltā mazbudžeta vācu filma Oh Boy!, kuru Rīgā tikko rādīja ar Gētes institūta gādību. Filma par jauna cilvēka sevis meklējumiem, kas veidota kā laikā ierobežots ceļojums pilsētā – nedaudz pašironijas, nedaudz vācu vēstures dimensijas. Kopumā – viegli, eleganti, rotaļīgi. Retais gadījums, kad filma, kas tapusi kā jauna režisora diplomdarbs kinoskolā, sāk tik spožu karjeru, kolekcionējot balvas un nominācijas.
Vēl viens darbs, kas pretendē uz Eiropas labākās filmas godu, ir spāņu Blancanieves – stilīga Sniegbaltītes versija, kas izmanto mēmā kino izteiksmes līdzekļus, līdzīgi to darīja Francijā tapušais starptautiskais hits Mākslinieks/The Artist. Šī filma līdz Latvijai nav nonākusi, tāpat kā noslēdzošā no nominēto filmu sešnieka – itāļu filma Labākais piedāvājums/The Best Offer. Intriģējošais stāsts par elitāru mākslas izsoļu darboni un kolekcionāru, kurš kļūst par kaislības upuri, ar Holivudā iecienīto Džefriju Rašu galvenajā lomā ir atraktīvs un komerciāls pat globālajai auditorijai, kas, iespējams, Eiropas kino kontekstā ir īpaši slavējamas kvalitātes. Starp citu, Eiropas Kinoakadēmija ir izveidojusi kategoriju Labākā Eiropas komēdija – tātad arī prasme veidot komēdijas ir slavējama.
Slavenības klātienē un neklātienē
Nomināciju sarakstā atradīsiet pazīstamus vārdus: tur ir gan Džūda Lovs, gan Keira Naitlija – no britu filmas Anna Kareņina, neklātienē arī Pīrss Brosnans – viņš spēlē labākās Eiropas komēdijas kategorijā nominētajā filmā Mīlestība ir viss, kas jums vajadzīgs. Te ir Holivudas austrāliete Naomi Votsa par lomu cunami trillerī Neiespējamais, par kuru viņa jau bija nominēta Oskaram (šī ir Eiropas, nevis Holivudas filma). Te ir arī Barbara Zukova – izcila aktrise, kura atveido filosofi Hannu Ārenti filmā Hanna Ārente, kas nesen tika rādīta Rīgā Berlināles dienās; šo drāmu demonstrē Splendid Palace. Te ir arī franču slavenība Fransuā Ozons, kurš nominēts kā labākais režisors par filmu Mājā (šī realitātes un literārā teksta nosacītības elementu apspēlējošā filma arī ir rādīta Latvijā). Un, protams, spāņu zvaigzne Pedro Almodovars, kura komēdija Esmu uzbudināts pretendē uz Eiropas labākās komēdijas statusu – arī šī filma jau redzēta Rīgā.
Kas notiks tālāk? Eiropas Kinoakadēmijas biedri tūlīt balsos vēlreiz, lai noskaidrotu uzvarētājus. Savukārt skatītāji laipni lūgti akcentēt savā dienaskārtībā punktu – noskatīties gada labākās Eiropas filmas.
Kā vērtējat Eiropas Kinoakadēmijas balvas nominācijas?
Daira Āboliņa, kritiķe
Vai nu Eiropas Kinoakadēmijas biedri nav tā savecējuši kā amerikāņu Oskaru lēmēji, vai ir saspītējušies, bet 2013. gada Eiropas kino bilance tiešām ir ļoti jauneklīga. Eksistenciāli būtiskas filmas ar izcilu vizuālo risinājumu. Nomināciju sadalījums liecina, ka gada skandalozākajai emocionāli intīmajai drāmai Zils ir vissiltākā krāsa. Adeles dzīve pēc Kannu zelta uzvara Eiropā var arī izslīdēt. Īpašs prieks par itāļiem – izcilajiem režisoriem Džuzepi Tornatori un Paolo Sorrentīno. Beļģu kino satraucošais brīnums – filma Pārrautais aplis vēl pirms Jaunā gada parādīsies Rīgā. Pedro Almodovars ar savu Esmu uzbudināts nominēts komēdijas žanrā. Kaut filma nav saturiski biezākais viņa darbs, toties viņš joko, turklāt šogad Pedro Almodovars saņems īpašu Eiropas Kinoakadēmijas balvu par "Eiropas sasniegumiem pasaules kino". Esmu britu kino – teātra koncepta Annas Kareņinas pielūdzēja un novēlu uzvaru Džūdam Lovam par dramatisko Kareņina lomas lasījumu.
Vilnis Kalnaellis, filmu studijas Rija producents
Bija patīkami, ka daudzas filmas, kuras es izvēlējos, ir iekļuvušas Eiropas Kinoakadēmijas balvas nomināciju sarakstos. Kopējā tendence ir tāda, ka šie darbi ir kvalitatīvs, profesionāls kino ar skaidru stāstu un labu aktierspēli. Starp nominētajiem ir arī pietiekami komerciāls kino, piemēram, Anna Kareņina. Man ļoti patika Pablo Bergera Blancanieves, kas ir vienkārša, taču vizuāli skaista filma, kā arī ļoti stilīgā The Congress – pa pusei aktierkino, pa pusei animācija. Iepriekšējā gadā Eiropas Kinoakadēmijas balvai īsfilmu kategorijā tika izvirzīta Vladimira Ļeščova un Kaspara Janča kopīgi veidotā animācijas filma Villa Antropoff. Es ceru, ka jau nākamajā gadā ar Zelta zirgu mēs pretendēsim uz balvu pilnmetrāžas animācijas filmu kategorijā, savukārt Ivara Selecka Kapitālisms Šķērsielā – dokumentālo filmu kategorijā. Kas attiecas uz aktierkino, latviešu filmas jau tuvākajā nākotnē varētu pretendēt uz to, ka tiek izvērtētas, taču iekļūt piecniekā – tas ir nedaudz sarežģītāk.
Andrejs Ēķis, filmu producents
Eiropas kino kā jau Eiropas kino, visās tā labākajās iezīmēs. Tā kā lielākā daļa filmu bija drūmas un pietuvinātas skarbajai realitātei, spilgts izņēmums bija Beļģijas, Dānijas un Nīderlandes kopražojums – Borgman. Melnais un pavisam citādais humors, nekā esam pieraduši redzēt, aizrāva mani pavisam citā pasaulē. Ar baltu skaudību var vērot, kā Dānija, Beļģija un Nīderlande attīsta un pozicionē savu nacionālo kino pasaulē, var just, ka šajās valstīs pirms gadiem desmit pieņemtā jaunā kino stratēģija dod augļus – kino ir pievērsies skatītājam, nevis režisoru pašizpausmei kā citur lielākajā Eiropas daļā. Lielisks piemērs ir arī beļģu drāma The Broken Circle Breakdown, kas nominēta sešu gada labāko filmu vidū. Mans favorīts ir Džuzepes Tornatores The Best Offer, galvenajā lomā – nepārspējamais Džefrijs Rašs. Runājot par latviešu filmām – tām nav nekādu problēmu iekļūt šajā prestižajā forumā, vienkārši ir jātaisa filmas, kas uzrunā vairāk cilvēku Eiropā un pasaulē.
Visi aptaujātie ir Eiropas
Kinoakadēmijas locekļi
Nominācijas
Labākā Eiropas filma
Labākais piedāvājums/The Best Offer (Itālija, režisors Džuzepe Tornatore)
Sniegbaltīte/Blancanieves (Spānija, Francija, režisors Pablo Bergers)
Pārrautais aplis/The Broken Circle Breakdown (Beļģija, režisors Fēlikss van Grūningens)
Dižais skaistums/The Great Beauty (Itālija, režisors Paolo Sorrentīno)
Oh Boy! (Vācija, režisors Jans Ole Gersters)
Zils ir vissiltākā krāsa. Adeles dzīve (Francija, režisors Abdellatīfs Kešišs)
Labākā Eiropas komēdija
Esmu uzbudināts/I’m So Excited (Spānija, režisors Pedro Almodovars)
Laipni lūgti, prezidenta kungs/Welcome Mr. President! (Itālija, režisors Rikardo Milāni)
Mīlestība ir viss, kas jums vajadzīgs/Love Is All You Need (Dānija, režisore Susanne Bīra)
Priestera bērni/The Priest’s Children (Horvātija, Serbija, režisors Vinko Brešans)
Labākais Eiropas režisors
Pablo Bergers (Spānija, Blancanieves)
Fēlikss van Grūningens (Beļģija, Pārrautais aplis)
Abdellatīfs Kešišs (Francija, Zils ir vissiltākā krāsa. Adeles dzīve)
Fransuā Ozons (Francija, Mājā/In the House)
Paolo Sorrentīno (Itālija, Dižais skaistums)
Džuzepe Tornatore (Itālija, Labākais piedāvājums)
Labākā Eiropas aktrise
Keira Naitlija (Anna Kareņina)
Vērle Bātensa (Pārrautais aplis)
Barbara Zukova (Hanna Ārente)
Naomi Votsa (Neiespējamais)
Luminita Georgiu (Bērna poza/Child’s Pose)
Labākais Eiropas aktieris
Džūda Lovs (Anna Kareņina)
Johans Heldenbergs (Pārrautais aplis)
Fabriss Lukīni (Mājā)
Toni Servillo (Dižais skaistums)
Toms Šilings (Oh Boy!)
Pilns nomināciju saraksts www.europeanfilmacademy.org
Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremoniju 7. decembrī varēs skatīties interneta tiešraidē www.europeanfilmawards.eu