Ēķis: Latvijas valsts gadā nespēj finansēt pat vienas spēlfilmas uzņemšanu

Pilnvērtīgi tie Ēķa pašsalavētie stāsti var šķist tikai tiem, kas nelasa, nezina, kam pietiek ar bilžainiem komiksiem, kuriem pats "izcilais" producents nekaunas pat patriotismu piedēvēt klāt. Kāda tika radīta Ēķa TV, tāds ir viņa kino. Visa viņa, tā dēvēta, radošā grupa ir diletanti, viduvējības un naudas rausēji. Šovs un peļņa galvā, tāpat arī uz "lentas".

USA ir gadiem ilgi izstrādāta sistēma, kas nodrošina visu veidu atbalstu filmrūpniecībai, ir oficiāli lobiji, kas strādā ar parlamentu un valdību. Nav dzirēts, ka Holivūda ražotu kādu nepatriotisku filmu. Kas USA uzņem filmas par savu naudu, tie ir "brīvie producenti" - aktieri, kāds režisors, entuziasti-miljonāri... Bet tā nenotiek Holivūdā, šīs "brīvo producentu" filmas ir savam priekam, parasti bez komerciāla nolūka, bet daudzie kinotīkli ļauj tām nonākt klubos, universitātēs un iegūt savu skatītāju. Eiropā tā nenotiek. Visas Eiropas valstis atbalsta savas filmas ar dotācijām + neskaitāmie foni.

Kārto ar Š-ra palīdzību, jo ir baigie draugi

Juzi, bez "čupas naudas" mūzdienu kinematogrāfijā neko nevar izdarīt: 1)filmēšanas tehniku, dzelžus, ražo Japāna - mazskaitlī, tāpēc tie maksā bargu naudu, tāpat to īre. 2) Neviens līdzstrādnieks bez simtnieka dienā nekust, pie tā ir pieradinājušas dāsni algotās reklāmas. Spēlfilmās parasti piedalās ap 40 darbinieku + aktieri. Tātad ir vajadzīgs gan burkāns, gan nūja, resp. pasūtītāja prasības. Mākslas vēsture rāda, ka tieši tā ir radušies daudzi paliekoši mākslas darbi.

"mūzikā taču mīlam tos dziedātājus, ne jau tāpēc, ka viņi ir latvieši". Tieši tāpēc, ka latvieši. Ja nebūtu Garančas, Opolais un ko, tad vidēja latvieša zināšanas par operu apstātos pie Karmenas ārijas. Tagad vismaz varam teikt "cik skaisti mūsējie dzied! vai nu mēs neesam vieni īsti kulturāli opermīļi?!" Bet, ja nerunā par operu, bet mūsdienu mūziku, estrādes mūziku, tad esi vēl lielākās auzās. Jo starptautiskā kontekstā skatoties, mūsdienu latviešu mūzikā neviens neko nav izdarījis vairāk kā latviešu kino. Un gaumes mums varbūt arī atšķiras. Taču, kamēr turpināsi saukt par ērmiem mākslas darbus, kurus neesi vaigā skatījusi, tikmēr saruna ies pa riņķi. Kā jau gadījumā ar Pakalniņu.

Bultiņa, es domāju tā, ka ja Tui esi publiska persona, tad Tev ar publicitāti ir jārēķinās. Un par ko Pakalniņai apvainoties uz savu tautu - to es vēl tagad nesaprotu. Par filmu - lūk raksti, nenotverama dzirksts, jā - nenotvēru. Nu ko darīt. Un Tava nostāja ir pazemojoša un aizskaroša. Vai tāpēc, ka es esmu latviete, man jāsamierinās ar zemākas kvalitātes mākslu? Mūzikā taču mēs mīlam tos dziedātājus ne jau tāpēc, ka viņi ir latvieši , bet tāpēc , ka patiešām skaisti dzied. Nē, nepiekrītu tādam Tavam patriotismam. Mēs esam daudz daudz talantīgāka tauta, lai samierinātos ar kaut kādiem ērmiem.

Par aizskārumu piekrītu. L.P. intervija bija nevajadzīgi kašķīga. Taču viņa dara līdzīgi Jums - dusmojas nevis par lietu būtību (atklātu, konstruktīvu kritika), bet par kaut kur dzirdētiem, salasītiem komentāriem. Jūs tālāk, savukārt, dusmojaties par viņas pateiktiem vārdiem, nevis konstruktīvi runājat par filmu. Un tā pa apli šī rūgtā dzīve griežas. Par Seržantu Lapiņu gan nepiekrītu. Tur bija kāda zobgalīga, nenotverama dzirksts. Sižets varbūt vājš, bet filmai bija asi zobiņi, kas dažubrīd spēja labi uztaustīt un pasmaidīt par cilvēskiem (mūsu) vājumiem, pārpratumiem utt. Par Kolku un citām "kvalitatīvākām mākslas lietām". Nu tādā gadījumā varam aizmirst par 90% Latvijas ražojumu (mākslas vai nemākslas) un pārvākties citur. Jo konkurenci tā "pa tiešo" mums grūti uzturēt.

Lūk, bultiņa. Gaumes un dzīves ir dažādas. Kolka Cool neskatījos un speciāli neraujos skatīties. Ir tik daudz daudz kvalitatīvakas mākslas lietas, kam veltīt savu laiku. Savukārt, par seržantu Lapiņu biju dzirdējusi labas atsauksmes un skatījos, bet jutos tik ļoti ļoti vīlusies. Labi, man mīļi aktieri jā, bet vai tāpēc lai paskatītos uz Kasparu Znotiņu ir jātaisa filma par neko? Vai tāpēc, ka esam latvieši man ir jāuzskata filam par labu? Tas ir kā ar Ogres trikotāžas džemperi - nu nopirku, 100% vilna, labs dizains un atbalstīšu savējos. Bet ... puse vilnas palika bļodā pēc pirmās mazgāšanas. Vai man ir otrreiz jāpērk kaut kas no Ogres trikotāžas? Jāslavē, jo mūsu firma? Par Pakalniņas filmu gribu teikt - kā sauc tā atsaucās. Mani aizskāra viņas attieksme pret latviešu publiku, arī komentāru rakstītāju publiku. Man ir tiesības uz savām emocijām, tieši tāpat kā viņai. Mana pasaule neko no krāšņuma nezaudēs bez viņas filmas.

Pilnīgi piekrītu. Diemžēl filmas, kas radītas pēdējos gados... maigi izsakoties ir vājas. Lielā Kristapa programma bija kā nekad sūdīga. Kāpēc valstij no nodokļiem ir jāfinansē degradējies kino? Kad būs nelielas, bet labi skatāmas filmas, tad atradīsies investori arī pilnmetrāzām, skatāmām un skatītājam nepieciešamām pilnmetrāzām.