Jaunavības nasta (Burden of Virginity) tapusi 2009. gadā studijā Noname, filmas autori ir Umida Ahmedova un Oļegs Karpovs. Filma ir vizuāli antropoloģisks stāsts par skarbajām laulību tradīcijām Uzbekistānā, kas izgaismo vairākās austrumu valstīs aktuālas un pretrunīgi vērtētas ieražas. Dokumentālā filma pievēršas sievietes lomai un tiesībām 21. gadsimta sabiedrībā - režīmā, kurā joprojām pastāv gan informācijas vakuums, gan mērķtiecīga propaganda, gan „neaizskaramās tēmas”, oficiālie un pagrīdes mākslinieki, kā arī stingra vārda brīvības cenzūra, krietni atgādinot padomju „labākās” pilsoņu pārvaldīšanas tradīcijas un veicinot masveida „smadzeņu” emigrāciju, protams, ar nosacījumu, ja ir iespējams dabūt izbraukšanas atļauju.
Lieki piebilst, ka Uzbekistānā dokumentālais žanrs nav cieņā, ko spilgti apliecina filmas autores, fotogrāfes U. Ahmedovas notiesāšana „par valsts nomelnošanu” 2010. gadā, izraisot starptautisku skandālu un iesaistot tādas organizācijas kā Amnesty International un International Coalition of Journalists Caucasia.
Filmas autori, studijas Noname radošā komanda intervijā Ģertrūdes ielas teātra pārstāvjiem stāsta – dokumentālās filmas Jaunavības nasta pirmizrāde Uzbekistānā notika 2009. gada 6. martā Kino muzejā Taškentā, taču pēc pirmizrādes seansa filma tika izplatīta tikai diskos un internetā. Filmas veidotāji neslēpj – sociālpolitiskais konteksts Uzbekistānā radošiem cilvēkiem ir sliktāks, nekā tas bija Padomju Savienībā. “Atšķirībā no PSRS, kur bija skaidri izteikta ideoloģija un to, kurš nepretojās atklāti, nevajāja - Uzbekistānā tādas ideoloģijas nav, tāpēc viss, kas neslavina esošo režīmu, tiek vairāk vai mazāk nežēlīgi apspiests,” stāsta filmas veidotāji.
Jautāti, kādas ir oficiālās kultūras un “pagrīdes mākslas” attiecības, Noname pārstāvji saka: “Oficiālā māksla un „andergraunds” dzīvo divās paralēlās pasaulēs, ne tikai neievēro viens otru, bet bieži pat nenojauš, ka otra puse pastāv.” „Smadzeņu aizplūšanai” no Uzbekistānas esot pastāvīgs un sistemātisks raksturs – intelektuāļi pamatā ceļo uz Krieviju, daļēji arī uz Kazahstānu, Eiropu un ASV. „Ļaudis, tiklīdz sasniedz intelektuālu briedumu, lielākoties visi tiecas aizbraukt, jo viņu zināšanas nevienam nav vajadzīgas vai nav vēlamas,” norāda Noname radošā komanda.
Filmas Jaunavības nasta veidotāji par valsti izsakās visai skarbi: „Uzbekistāna ir vergturu valsts 15. gadsimta attīstības līmenī - tas daudz ko izskaidro. Visvairāk „traucē” mūsdienu tehnoloģijas. Kā reiz izteicās Hercens (rakstnieks, publicists, politiskais aktīvists, 1812-1870), „Čingishans ar telegrāfu ir daudz ļaunāks par Čingishanu bez telegrāfa”.”
Pēc dokumentālās filmas Jaunavības nasta noskatīšanās 8. februārī Ģertrūdes ielas teātrī notiks Skype saruna ar filmas autoriem.