Grāmatas atvēršana notiks 19. oktobrī plkst. 14.00 Ēdoles baznīcā ar dievkalpojumu, ko vadīs mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics. Grāmatas atvēršanas svētki notiks Krišjāņa Valdemāra dibinātās pirmās latviešu lauku bibliotēkā, kas reiz atradusies tieši Ēdoles baznīcas ģērbkambarī. Tieši tur dzima ideja par tautas izglītošanos un garīgu brīvību. Krišjānis Valdemārs bija viens no pirmajiem, kas saprata valodas, izglītības un bibliotēku nozīmi tautas atmodai. Viņa darbs un uzskati kļuva par pamatu nacionālo augstskolu, bibliotēku un Latvijas valsts idejai.
“Ai, cik jauki būtu, ja man divu roku vietā būtu četras, sešas vai pat astoņas rokas un diena 96 stundu gara! Tad varētu drošāki un ātrāki izvest savus tūkstošu tūkstošus plānus. Bet tagad jāapmierinājas ar to, kā iet.” raksta Krišjānis Valdemārs.
“Valdemārs bija jaunlatvietis un dižgars, kas redzēja latviešu tautu izglītotu, stipru un kā saimniekus savā zemē,” uzsver fonda Viegli padomes priekšsēdētāja Žanete Grende.
Šis gads paiet arī Latvijas grāmatai – 500 zīmē, kas simboliski iezīmē rakstītā vārda ceļu no pirmās latviešu grāmatas līdz digitālajai nācijai. Zīmīgi, ka Valdemārs saredzēja šo ceļu vēl 19. gadsimtā, uzsverot, ka valoda ir tautas pamats.
"Valdemārs, plānodams latviešu tautsaimnieciskās un politiskās izredzes nākotnē, neaizmirsa arī par to, ka, lai šīs izredzes piepildītos, tauta nedrīkst būt mēma, valodā apdalīta vai citādi nepilnvērtīga. Viņa mantojums un izdzīvošanas skola noder mūslaikos, kad atkal esam ceļa jūtīs. Viņš bija valodnesis,” papildina latviešu literatūrzinātniece, valodniece un Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte-Pakule.
Minimismu atlasi veikuši: Žanete Grende, Janīna Kursīte-Pakule, Anita Freiberga, Edmunds Krastiņš.
Sastādītājs: Osvalds Zebris.
Grāmatas vizuālo noformējumu veidojis mākslinieks: Andris Kaļiņins.
Imanta Ziedoņa fonds Viegli ar šo izdevumu turpina mazo teikumu ar lielo domu tradīciju, stiprinot pārliecību, ka vārds spēj nest gaismu, kad laiki kļūst tumšāki.