Maijā izdevuma The Hollywood Reporter kritiķis indīgi jokoja: «Ar sentimentālo sieviešu sāgu Iemīļotie/Les bien-aimés, pilnu franču šarma un šika (burtiski - C&C jeb charm and chic), ko parastam amerikāņu skatītājam nesaprast, tika aizvadīta Kannu kinofestivāla noslēguma ceremonija.» Un turpināja sašust: «Pēc divarpus stundām Festivālu pils kinozāles tumsā publika dalījās divās daļās - franči rīkoja ovācijas, ārzemnieki saldi dusēja.»
Situācija vairāk nekā komiska, ņemot vērā, ka Kristofa Onorē filmā tēlo, runā un dzied īsts zvaigžņu sastāvs - vienīgā Eiropas reālā kinodīva Katrīna Denēva un viņas daiļā meita Kjāra Mastrojāni, Fransuā Ozona mūza Ludvena Sanjē, leģendārā franču režisora Filipa Garela dēls skaistulis Luijs Garels un Holivudā mītošais slavenākais čehu režisors Milošs Formans.
Neaizmirstamu šansonisku mūziku un dziesmas filmai sarakstījis Francijā megaslavenais komponists Alekss Bopēns, kura iepriekšējā sadarbība ar režisoru Onorē rezultējās gada populārākajā dziesmu albumā Francijā - skaņu celiņā filmai Les chansons d'amour (2007).
Tradīciju sekotājs
Filma Mīlas dziesmas arī jaunajam režisoram Kristofam Onorē dzimtenē sagādāja kulta slavenības statusu, jo franču prese uzreiz nokristīja viņu par «talantīgu Žaka Demī tradīciju sekotāju», bet, kā zināms, ar nacionālajiem svētumiem Francijā nejoko - un visa sāls ir faktā, ka režisors Žaks Demī kopā ar komponistu Mišelu Legrānu ir radījuši divas visu laiku slavenākās, labākās un franciskākās filmas - runa, protams, ir par leģendārajiem Šerbūras lietussargiem (1964) un Rošforas meitenēm (1967), filmām, no kurām Francijā katrs bērns zina no galvas vismaz pāris melodiju.
Te svarīgi atgādināt, ka Katrīna Denēva abās filmās spēlēja galveno lomu, turklāt Rošforas meitenēs - kopā ar savu talantīgo māsu aktrisi Fransuāzu Dorleaku, kura drīz pēc filmēšanās 25 gadu vecumā gāja bojā autoavārijā. Tādā veidā Kristofs Onorē ar galvenās lomas piešķiršanu Denēvai, kura turklāt dzied, Iemīļotos gribot negribot ir padarījis par drusciņ autobiogrāfisku jeb ģimenes filmu - jaunā Ludvena Sanjē tēlo Madlēnu 1964. gadā, apavu veikala pārdevēju, kura reiz nozog tālaika apavu modes karaļa Rožē Vivjēra augstpapēžu kurpes, un šis kriminālais notikums pilnībā maina viņas dzīvi.
Pieaugušo Madlēnu pēc, būsim taktiski, X gadiem spēlē un izdzied Katrīna Denēva, kurai pēc filmas sižeta ir meita Vera - savukārt to (meitu Veru) tēlo Denēvas un pasaulslavenā itāļu aktiera Marčello Mastrojāni meita Kjāra -īsta skaistule un laba dziedātāja. Meitas un mātes attiecības balstās savstarpējā mīlestībā un bažās, lai Vera nepieļautu tās pašas jaunības kļūdas, kuras «savārījusi» Madlēna. Un savārījusi viņa ir daudz…
Jūtu un seksa dzīve
Kristofs Onorē, kurš ir arī filmas scenārists, Iemīļotajos, ja tā drīkst teikt, savērpis patiesi almodovariskas kaislības, tikai franču stilā. Tātad klusinātākas, bezrūpīgākas, ne tik vētrainas. Tā apavu bodītes meitene Madlēna naktīs uzvelk savas šikās kurpītes un piestrādā par prostitūtu, tas vēlāk ļaus Verai rūgti pasmaidīt - ja mamma nebūtu nozagusi tās kurpes, manis nemaz nebūtu.
Mīlas pilnā Madlēna sapazīstas ar daudziem vīriešiem, no kuriem foršākais izrādās čehu dakteris Jaronils (burvīgs aktieris Raša Bukvičs), kurš aizved Madlēnu uz Prāgu, piedzimst Vera. Tuvojas 1968. gads, krievu tanki ienāk Prāgā, arī daktera raksturs nav cukurs. Tā Madlēna dreifē pa dzīvi un pasauli - Parīze, Prāga, Parīze, Toronto, Londona. Čehs Jaronils vecumā diemžēl pārtapis Miloša Formana ķermenī (ne vienmēr teicami režisori ir arī labi aktieri) un kā komisks pagātnes rēgs vajā Madlēnu, nu jau Denēvas veidolā.
Filmā ir viena no pēdējā laika komiskākajām gultas ainām - saprotams, ar «vecīšiem» Denēvu un Formanu. Savā komiskā veidā tieši Madlēna un Jaronils iemieso 60. gadu puķu bērnu liberālos uzskatus par brīvo mīlu un seksa vaļībām.
Toties Veras jūtu un seksa dzīve aizrit pēc AIDS laikmetā, pilnā aizdomām un piesardzības. Taču, kā smejies, ābols no ābeles tālu nav kritis - Vera ir nelaimīgi iemīlējusies spējīgā mūziķī, bet gejā Hendersonā (Pols Šneiders), toties ar jauno cilvēku Klemānu (Luijs Garels), kurš ir Hendersona draugs, bet patiesi dziļi mīl Veru, - strīdas un kašķējas vienā laidā. Arī viņi skaidro savas attiecības dziedot.
Pacelt vai aizmest
Nu ko - sanāk īsta ziepju opera: viens mīl otru, tas jūtām neatbild, cits citu moka, un paši cieš. Kādēļ mēs liekam cerības uz tiem, kas tās nespēs attaisnot, skaidri zinot, ka tieši tā arī būs?… Vai tad ir principiāla atšķirība starp Madlēnas un Veras paaudzes mīlētājiem?
Kristofs Onorē mēģina lūkoties paša sacerēto varoņu dzīvē un kļūdās ar mīlestību, šarmu un mūziku. Un, jā, es zinu, kāpēc amerikāņiem šo filmu nesaprast. Tur ir epizode, ja atmiņa neviļ, Parīzes stacijā Gare Du Nord - starp aizejošiem vilcieniem Madlēna un Vera dzied viena otrai dziesmu par kilogramu sentimenta, kuru reizēm nav spēka pacelt un nest, bet aizmest žēl. Tad, lūk, māte un meita abas smēķē cigareti, turklāt Katrīna Denēva izsmēķi ar nevērīgu žestu nomet uz sliedēm. Nevis rātni ieliek atkritumu urnā. Tas tiešām var tracināt pie Holivudas kastrētā politkorektuma pieradušos.
Kam domāta? Visiem, kuri sirdī joprojām dulni, kuri «dzirdot frančus, ģībst», taču ir spējīgi divarpus stundu uzmanīgi vērot sieviešu dzīvi 50 gadu ilgumā.
Iemīļotie
Les bien-aimés
Francija, Anglija, Čehija. 2011. 145 min
Režisors Kristofs Onorē
Lomās Katrīna Denēva, Kjāra Mastrojāni, Ludvena Sanjē, Luijs
Garels, Milošs Formans.