Pirmo reizi Latvijā uz lielā ekrāna tiks demonstrēta kinolente, kura tika restaurēta un atjaunota par godu tās jubilejas izrādīšanai Venēcijas kinofestivālā.
Apreibinoša emociju koncentrācija un bezbailīgs mīlas stāsts par jūtu piesātinātu mīlestību un piedošanu. Kinolentē ir filmējušies tolaik tikko karjeru uzsākušie jaunie aktieri Ričards Gīrs, Sems Šepards un Brūka Adamsa. Savukārt majestātiskā Ennio Morrikones mūzika dāvāja komponistam pirmo Oskara nomināciju.
Pa Amerikas bezgalīgajiem līdzenumiem, zem svelošiem saules stariem nerimstošā straumē klīst tūkstošiem ļaužu – labāka likteņa meklētāji. Tie ir sezonas strādnieki, kuri dodas uz auglīgajām Teksasas zemēm, kur rietošās saules staros tiek ievāktas bagātīgas ražas. Starp viņiem ir arī filmas galvenie varoņi: divi mīlnieki, kuri uzdodas par brāli un māsu.
Iekārtojušies darbā bagātā rančo, viņi neviļus kļūst par sveša noslēpuma glabātajiem, un šis noslēpums spēj kardināli mainīt viņu turpmāko dzīvi. Viņi ir gatavi riskēt, taču notikumu gaita iegūst negaidītu pavērsienu. Viņu trauslā paradīze Teksasas plašumos sašķīst gabalos, novedot pie neparedzamām sekām...
Filmas Debesu dienas (Days of Heaven) tapšanas process kļuva par visīstāko pārbaudījumu visiem filmēšanas procesa dalībniekiem, un tas prasīja vairākus gadus. Vizuālo ainu radīšanas nopelni pienākas ne tikai režisoram, bet arī operatoriem, Oskara balvas ieguvējiem: Nestoram Almendrosam un Haskelam Veksleram. Kopā tika uzfilmēts apmēram divdesmit stundu materiāla, no kura pēc tam tika samontēta pusotras stundas gara filma.
Režisors un operators visu filmēja tikai un vienīgi dabiskā apgaismojumā un tā saucamās zelta stundas laikā – tās bija 25 minūtes pirms saulrieta. Tas ir laiks, kad, saulei rietot, debesis, zeme, priekšmeti un ļaudis iekrāsojas zeltaini dzeltenā krāsā. Gaisma veidojas ļoti maiga, un tas rada maģisku un romantisku gaisotni. Nevienam kinematogrāfistam pirms un pēc Terensa Malika nav izdevies noķert un atainot šo reibinošo un satriecošo skaistumu.
Par iedvesmas avotu Malikam kalpoja Jana Vermēra, Edvarda Hopera un Endrjū Vaieta glezniecība. Režisors skatītājiem demonstrē ātri mainošu gleznu virteni, kas nosacīti ir savērpta uz mīlas stāsta, un tad audekli atdzīvojas, un tos piepilda zeltainu vārpu viļņošanās un sausa stepes vēja šalkoņa.
Ar glezniecības pasauli Terensa Malika filmu saista vēl viena lieta: oriģināla vērienu nespēj izteikt neviena reprodukcija, tieši tāpēc Debesu dienas ir vērts noskatīties maksimāli iespējamā kvalitātē – ar oriģinālu skaņu un uz lielā ekrāna.
Debesu dienu pirmizrāde piedzīvoja satriecošus panākumus. Tai tika piešķirtas daudzas balvas, tā tika izvirzīta vairākām Oskara nominācijām un tika gūta uzvara nominācijā Labākais operatora darbs.
Pēc filmas uzņemšanas režisors pazuda uz 20 gadiem, atstājis aiz sevis Bībeles vēriena stāstu, kas grimst Teksasas lauku zeltainajā saulrieta blāzmā. Savu nākamo filmu Šaurā, sārtā līnija viņš uzņem vien 1998. gadā.
Filma Debesu dienas festivālā tiks demonstrēta divas reizes. Pirmais filmas seanss ir pilnībā izpārdots. Otrs seanss – 16. martā plkst. 14.00.
Festivāla programmas filmas ir atrodamas tīmekļvietnē www.balticpearl.lv, kā arī festivāla profilā Facebook, Instagram #festivalbalticpearl un YouTube.
Biļetes pieejamas visās Biļešu servisa kasēs.