Latvijas Nacionālā baleta jauniestudējums Koncerts (jeb Briesmas ikvienam). Kaktusi no 13. novembra aicinās vienā vakarā iepazīt gan XX gadsimta baleta klasiku, gan mūsdienu horeogrāfijas spilgtu meistardarbu. Amerikāņu horeogrāfa Džeroma Robinsa balets Koncerts (jeb Briesmas ikvienam) (1956) ir komiska parodija par klasiskās mūzikas klausītājiem. Savukārt zviedru horeogrāfa Aleksandra Ekmana laikmetīgais balets Kaktusi ir veltīts mākslas kritiķiem un katra skatītāja tiesībām mākslu interpretēt un pieredzēt tā, kā viņš vēlas. Neierastā baleta valodā viņš ironizē par kritikas pārspīlēto intelektuālismu un citām tās izpausmēm. Iestudējuma Koncerts (jeb Briesmas ikvienam). Kaktusi pirmizrādei 13. novembrī šajā sezonā sekos izrādes 14. un 26. novembrī, 4. decembrī, 14. janvārī, 19. un 26. februārī.
"Izvēloties iestudējumus, mums ir trīs virzieni: mūsu horeogrāfu jaundarbi, šodienas izcilāko horeogrāfu darbi un XX gadsimta meistardarbi. Šajā baletvakarā savienojas divi virzieni – Džeroma Robinsa meistardarbs Koncerts (jeb Briesmas ikvienam) un balets Kaktusi, kura autors Aleksandrs Ekmans ir viens no visinteresantākajiem mūsdienu horeogrāfiem. Būs jautrs vakars, kurā satiksies XX un XXI gadsimta humors," saka Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.
Klausītāju atmaskošana
"Mums ir liels gods un izaicinājums saviem skatītājiem vienā vakarā piedāvāt divus izcilus baletus, ko iestudē labākās kompānijas visā pasaulē. Aleksandrs Ekmans ir viens no šobrīd pasaulē pieprasītākajiem horeogrāfiem. Viņa balets Kaktusi līdz šim iestudēts jau vairāk nekā divdesmit piecās kompānijās, un to noskatījušies vairāk par pusmiljonu skatītāju. Džeroms Robinss ir aizvadītā gadsimta baleta leģenda, un viņa fonds ļoti uzmana, kam uzticēt baletu Koncerts (jeb Briesmas ikvienam). Neilgi pirms mums to dejoja Tokijā, Zviedrijas Karaliskajā baletā, Parīzes baletā," stāsta Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.
Izcilā amerikāņu horeogrāfa Džeroma Robinsa (1918–1998) balets Koncerts (jeb Briesmas ikvienam) ir komiska parodija par klasiskās mūzikas klausītājiem. Izrādes darbība norisinās Frederika Šopēna klaviermūzikas koncertā, kas tā apmeklētājus aizvilina domu un iztēles dzīlēs. Iedomu tēli atdzīvojas, atklājot cilvēku vājības un fantāzijas plašumus. 1956. gadā radītais balets ļauj ar smaidu paskatīties uz mūsu pašu burvīgajiem trūkumiem un īpatnībām.
Džeroms Robinss par šo baletu ir rakstījis: "Viena no koncerta apmeklējuma baudām ir iespēja pilnībā iegrimt mūzikas klausīšanās procesā. Mūsu iztēlē neapzināti sāk veidoties tēli un ainas, kuru formu un virzienus ietekmē gan dzirdētā mūzika, gan programmiņas saturs, gan klausītāja personīgie sapņi, problēmas un fantāzijas. Tieši Šopēna mūzikai ir raksturīgi izdomāti, "ieprogrammēti" nosaukumi, piemēram, Tauriņa etīde, Minūtes valsis, Lietus lāšu prelūdija un citi.» Šopēns ir klaviermūzikas komponists, dēvēts par "klavieru dzejnieku", tāpēc būtiska loma šajā baletā ir pianistiem Natālijai Dirvukai un Edgaram Tomševicam, kuri pārmaiņus (katrs savā izrādē) spēlēs Šopēna klaviermūziku.
Latvijas Nacionālajā baletā šo Džeroma Robinsa darbu iestudējis inscenētājs Kiplings Hjūstons, kas bijis Džeroma Robinsa dejotājs vairāk nekā divdesmit gadu. Lomās redzēsim Jolantu Lubēju, Elzu Leimani, Jūliju Braueri, Sabīni Strokšu, Amiru Dodarhodžajevu, Dariusu Florianu Katanu un citus Latvijas Nacionālā baleta trupas māksliniekus. Galvenās lomas atveidotāja Jolanta Lubēja stāsta, ka šī ir loma, kurai nepieciešama liela aktiermeistarība, jo jāizpaužas ļoti plašā amplitūdā – no lirikas līdz komēdijai – un dejotāju sniegums ir drīzāk teātris. Kāpēc pirms teju 70 gadiem radītais Robinsa balets spēj uzjautrināt skatītājus nu jau vairākās paaudzēs? Kiplings Hjūstons paskaidro, ka Robinsam piemītošais humors nav raksturīgs tikai noteiktai desmitgadei. "Tas ir pārlaicīgs humors. Jāņem vērā, ka Robinss šo darbu ir iestudējis ar Šopēna mūziku, un Šopēns man pašam ir viens no tuvākajiem komponistiem, varbūt tāpēc man ļoti patīk šis konkrētais darbs." Viņš uzsver, ka jokos izšķirīgi svarīgs ir laiks un precizitāte, un atzīst, ka, strādājot pie inscenējuma, "tieši šī joka dramaturģija, kas nepieciešama, lai joks nostrādātu, ir lielākais izaicinājums".
Kritiķi kā kaktusi
Zviedru pasaulslavenā horeogrāfa Aleksandra Ekmana (1984) laikmetīgais balets Kaktusi pirmizrādīts Nīderlandes Dejas teātrī 2010. gadā. "Kāpēc kaktuss? Tam ir daudzas poētiskas nozīmes. Tas spēj izdzīvot tuksnešos, pastāv simtiem gadu, zied, kad to vismazāk gaida. Tas ir skaists, mazliet smieklīgs, to nav iespējams apskaut, tajā pašā laikā to nav iespējams ignorēt. Man kaktuss atgādina cilvēkus: mēs sevi pasargājam ar mazām "adatiņām", bet iekšpusē esam maigi, trausli un, jā, bieži diezgan smieklīgi. Šis darbs arī pajoko par mākslas pasauli. Kā kritiķi un skatītāji mēģina noteikt, kas ir labs vai slikts, pareizs vai nepareizs. Kaktusi aicina par to pasmieties un varbūt pasmieties arī pašiem par sevi," šādi horeogrāfs Aleksandrs Ekmans raksturojis sava baleta domu.
Rīgā šo baletu iestudējis Ekmana asistents Džozefs Kudra, dejo Nikola Anna Bloma, Keita Marija Bloma, Roberts Naje, Eidens Viljams Konefrijs un citi. Baleta māksliniece Nikola Anna Bloma stāsta, ka, apgūstot šī baleta neierasto dejas valodu, grūtākais bijis atiet no klasiskās formas – no tīrajām klasiskā baleta pozīcijām, taisnajām mugurām –, atbrīvoties. "Mēs ļoti daudz skrienam, lienam pa grīdu." Šajā ļoti palīdzējis tas, ka Džozefs Kudra, strādājot ar dejotājiem, vienmēr atradis salīdzinājumu visām kustībām un rosinājis koncentrēties nevis uz kustības formu, bet uz sajūtām, kas nāk no iekšienes. Ja ir šī sajūta, tad arī kustība izskatās citāda.
Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents ir Farhads Stade, bet orķestris var turpināt atpūsties, jo izrādē muzicēs stīgu kvartets, atskaņojot Jozefa Haidna, Ludviga van Bēthovena un Franča Šūberta mūziku.