Mūsdienu pārsātinātajā vizuālajā laukā acis ir pieradušas kustēties ātri, ritēt pāri attēliem, īpaši nepieturot skatienu. Pētījumi rāda, ka viedtālruņu lietotāji dienā pavirši "norullē" apmēram 300 pēdu jeb aptuveni 92 metrus garu ziņu joslu, kas ir līdzvērtīgi Brīvības statujas augstumam. Turklāt apmēram pieci miljardi cilvēku visā pasaulē pavada vairāk nekā trīs stundas dienā šajā trauksmainajā, mirgojošajā telpā.*
Abstraktā glezniecība pēc savas būtības atsakās attēlot "lietas" un "sižetu"; tās nolūks ir saskatīt emociju aiz tām, atsedzot ritmu, spriedzi, klusumu, elpu. Vienkāršojot formu, lai forma un krāsa kļūtu par noskaņu, par atmiņu, par pieredzes nospiedumu. Tā piedāvā atteikties no tūlītējas nepieciešamības saprast, lai ļautos tam, kas rodas, kad ļaujam skatienam kavēties.
Perfekcionisma laikmetā mēs tiecamies būt pareizi – meklējam formulu, drošību, pārliecību. Sociālajos tīklos valdošā frāze "felt cute, might delete later" atklāj nedrošo līdzsvaru starp vēlmi dalīties un bailēm tikt vērtētam. Benedikta Marijas Žuka glezniecība pretojas šai loģikai. Viņa audekli neizskaidro un nerāda vienu skaidru sajūtu (atbildi) – tie atver telpu, kurā neziņa kļūst par brīvību un skatīšanās – par notikumu. Šļaksti, triepieni, līnijas – smalkas un biezas, krāsas sabiezējums vai ritms ir kā karte, kas atsakās dot skatītājam skaidru virzienu.
Kas notiek, kad mēs mākslas darbu skatāmies, necenšoties atrast tūlītēju nozīmi? Mother of Pearl kļūst par šāda brīža metaforu. Arī skatīšanās var kļūt par radīšanas telpu – gan burtiski, gan iekšēji – vietu, kur notiek pārvēršanās un kur katra skatiena brīdis ir jauns sākums. Reiz dzirdēts, ka mākslas darbs, kas tevi patiesi uzrunā, iespējams, stāsta vairāk par tevi, nekā par tās autoru.
Benedikts Marija Žuks (dzimis 1992. gadā, Viļņā) pārstāv jaunu abstrakcijas vilni, viņš pievēršas procesuālajai glezniecībai un pēta krāsas, formas un materialitātes afektīvo potenciālu. Žuks ir ieguvis maģistra grādu glezniecībā Viļņas Mākslas akadēmijā un savus darbus izstādījis personālizstādēs Antverpenē (galerijās Conscience 20 un Gert Voorjans) un Viļņā (laikmetīgās mākslas galerijā Meduza un Vlada Vildžūna mākslas galerijā), kā arī piedalījies grupu izstādēs Lietuvā un Beļģijā. Šī ir mākslinieka pirmā personālizstāde Latvijā.