Festivāla prestižs gadu no gada aug, tādēļ dīvaini, ka šogad tajā nepiedalās neviena filma no Latvijas (festivāla organizatori apgalvo, ka Latvijas kinoinstitūcijas nav izrādījušas nekādu interesi par šo festivālu). Arī visai savādi, jo dokumentālā kino žanrā jau nu gan mums tieši šogad bija un ir pulka daudz filmu, ko piedāvāt.
Festivāla Grand Prix – balvu Zolotaja loza saņēma lietuviešu režisora Šarūna Bartas filma Eirāzietis (angliskais filmas tulkojums Eastern drift). Šī filma saņēma arī skatītāju simpātiju balvu, jo ir asa sižeta drāma.
Balvu par labāko režiju – Alekseja Fedorčenko filma Ovsjanki/Stērstītes (Krievija, filma tikko no Venēcijas kinofestivāla konkursa, kur saņēma labākā operatora balvu).
Par labāko scenāriju apbalvots Sergejs Lozņica (Ukrainas filma Mana laime, pats režisors/scenārists no Sanktpēterburgas).
Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma skatē Šoka robežas – igauņu dokfilma Jautrie vecie perdeļi (Vesjolije starije perduni), - asprātīgs dialogs, kurā aizslēgtā telpā iesprostoti divi igauņu “padomju laika” slaveni kinorežisori, lai noskaidro savas attiecības.
Labākā garā skates Neformāts dokfilma – arī Igaunijas-Somijas kopprodukcija, Jāka Kilmi darbs Disko un atombumba (par totalitārā režīma un popkultūras neviennozīmīgajām attiecībām).
Nu, ko – lai dzīvo brāļu lietuviešu un igauņu kinematogrāfs!
Kinošoka galvenā balva – lietuviešiem
Krievijas kūrortpilsētā Anapā darbu beidzis XIX Atklātais NVS un Latvijas, Lietuvas, Igaunijas kinofestivāls Kinošoks – vienīgā tribīne Krievijā, kurā pulcēties kinematogrāfistiem no t.s. bijušās PSRS kultūrtelpas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.