18. oktobrī plkst. 12.00 Frankfurtes grāmatu tirgus Pop-up studijā notiks visu trīs Baltijas valstu kopīgi organizēta diskusija How do you translate history? Sharing the border with Russia (Kā interpretēt vēsturi? Kopīga robeža ar Krieviju), kurā tulkotāji, kas tulko no latviešu, lietuviešu un igauņu valodas runās par to, kā šo valstu vēsturiskā pieredze un robežu tēma atspoguļojas mūsdienu literatūrā. Latviju diskusijā pārstāvēs tulkotāja Nikole Naue (Nicole Nau), kas vācu valodā iztulkojusi tādus romānus kā Māras Zālītes Pieci pirksti, Noras Ikstenas Mātes piens un Zigmunda Skujiņa Gultu ar zelta kāju.
Par šī gada oficiālo viesu valsti ir izvēlētas Filipīnas, kuru grāmatniecības nozarei tirgus laikā tiks pievērsta īpaša uzmanība. Jau 2021. gadā – pēc Latvijas veiksmīgas dalības viesu valsts statusā Londonas grāmatu tirgū kopā ar Lietuvu un Igauniju – aizsākās arī oficiālas sarunas par Latvijas potenciālo kļūšanu par Frankfurtes grāmatu tirgus viesu valsti. Šobrīd Latvija pretendē uz šo statusu kādā no gadiem laika periodā no 2028. līdz 2030. gadam, kas nozīmē aktīvu darbu, veidojot sadarbību ar Vācijas izdevējiem, festivāliem un medijiem.
“Mums šis gads ir bijis ļoti bagāts gan ar izdotajiem tulkojumiem, gan plašu kultūras programmu – vāciski runājošajās zemēs norisinājušies vairāk nekā 30 pasākumi, kuros piedalījušies Latvijas autori. Šobrīd ir jūtama arī liela vācu izdevēju, pasākumu rīkotāju, festivālu, mediju un tulkotāju interese, kas ir darba augļi mūsu līdz šim mērķtiecīgi investētajā darbā ar vācu valodas literatūras un grāmatniecības jomas pārstāvjiem. Ir svarīgi, lai tad, kad mēs kļūstam par viesu valsti, mums jau ir grāmatas vācu valodā, pieredze ar kultūras programmas veidošanu, iesākta sadarbība ar literatūras festivāliem, medijiem,” pastāstīja platformas Latvian Literature vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas.
Pēdējo trīs gadu laikā vāciski runājošajās zemēs – Vācijā, Austrijā un Šveicē – norisinājušies 94 Latvijas literatūrai veltīti pasākumi, kā arī vācu valodā iznākuši 14 Latvijas rakstnieku darbi, kuru vidū ir Lauras Vinogradovas Upe un Vārnas, Andra Kalnozola Kalendārs, Ingas Gailes Skaistās, Viļa Kasima Lizergīnblūzs, Jāņa Joņeva Decembris, Daces Vīgantes Ledus okeāns, Rasas Bugavičutes-Pēces Puika, kas redzēja tumsā.
16. oktobrī plkst. 17:00 Latvijas stendā (halle 4.1, stenda numurs D2) notiks arī pieņemšana, uz kuru aicināti visi Latvijas stenda dalībnieku sadarbības partneri. Latvijas stenda dizains joprojām būs ieturēts literatūras eksporta kampaņas #iamintrovert estētikā, imitējot literāro tēlu – rakstnieku I. un I. – dzīvokli. Stenda ilustrāciju autors ir Reinis Pētersons.
Šogad Latvijas stenda oficiālie dalībnieki ir izdevniecības Liels un mazs, Aminori, Zvaigzne ABC, Latvijas mediji, Jāņa Rozes apgāds, Skolas Vārds / V-Media, Madris, Pētergailis un Sapņu spalva, kā arī Latvijas Grāmatizdevēju asociācija un uzņēmums Latgales druka.