Filma Melnais gulbis ir par baletu - izaicinoša, drosmīga, satricinoša. Tā miksē reālo un sirreālo. Filma, ar kuru izcilais režisors Darens Aronofskis vēlreiz pievēršas mākslas fiziskuma pētījumiem. Ja atminaties viņa Cīkstoni/Wrestler - filmu, kas manifestēja Mikija Rurka atgriešanos novecojoša cīkstoņa lomā -, jums būs skaidrs, par ko ir stāsts. Par fanātisku ziedošanos savai lietai - vai tā būtu autsaideram šķietami nesaprotamā un "ķēmīgā" reslinga pasaule Cīkstonī vai, teiksim, daudz elegantākā, elitārākā baleta pasaule filmā Melnais gulbis. Tieši izsmalcinātajā baleta pasaulē, kurai filmā ir pat ļoti konkrētas koordinātas - tā ir Ņujorkas baleta kompānija -, risinās Melnā gulbja dramatiskās kaislības, kurām Darens Aronofskis piešķīris arī biedējošu sirreālisma noti. (Kur novilkt robežšķirtni starp reālo un sirreālo - galvenās varones Ninas sakairinātās apziņas tēliem -, ir viena no filmas provokācijām.)
Filmas centrā ir Nina - trausla baletdejotāja, kura fanātiski grib dejot Balto gulbi, par spīti tam, ka viņas "bezcerīgā nesamaitātība" - (boifrenda trūkums, dzīve ar valdonīgu māti istabiņā, kas piebāzta ar lellēm un lāčiem utt.) - horeogrāfam (Vensāns Kasels) šķiet principiāls traucēklis, lai viņa spētu iemiesot šīs klasiskās lomas melno pusi - Melno gulbi. Nina ir fanātiķe, viņa grib savu gulbi, lomu, kas nav bijusi lemta viņas mātei - izbijušai balerīnai -, un dabūs to, par spīti tam, ka viņai nāksies atteikties no savas patības, meklējot savu "dēmonisko" sākumu. Ninas transformācija no nevainīgas baleta "teicamnieces" uzstājīgā vellatā, kas spēj cīnīties par sevi ar zobiem un nagiem gan ar savām konkurentēm, gan šīs noslēgtās pasaules "diktatoru" - horeogrāfu -, arī ir šīs filmas dramaturģijas pamatā. Nenoliedzami filma apzināti grauj priekšstatu par baletu kā cēlu mākslas templi, kurā mīt balerīnas - šie bezmiesīgie "eņģeļi".
Naids, konkurence, karjerisms, "vecas gaļas" - bijušo prīmu - publiska norakstīšana, seksualitāte kā karjeras nogludināšanas ceļš - visa šī cilvēcisko kaislību un zemiskuma jezga dāsni valda ar cēlajā baleta pasaulē, kādu to rāda filma Melnais gulbis. Te ir gan seksīgā meiča (Mila Kunisa), kura gatava tikt pie gulbja lomas ar rafinētas draņķes paņēmieniem, te ir "nocenotā", destruktīvā eksdīva (Vinona Raidere), kuru nevilšus no prīmas statusa "izēdusi" Nina. Tieši Nina - Natālijas Portmenas tēlotā baleta prīma - kļūst par dramatisku šīs pasaules spoguli un emocionālo centru. Starp citu, spoguļu - šo klasisko narcisma un saskaldītas apziņas zīmju - filmā ir daudz, turklāt tie mēdz sašķīst smalkās lauskās.