Monsieur Tauriņš

Nu fak, neatceros pēdējo reizi, kad būtu gājis ārā no zāles filmas vidū. Vismaz pēdējo piecu gadu laikā ne. Ja viss ir sačakarēts (scenārijs, operators, montāža un režija), tad aktieri vairs neko daudz nevar izdarīt.

Pavājš kursa darbs. Filmēts ar mājas kinokameru, sižets prastu prastais bez nekādiem pavērsieniem, ārkārtīgi vienkārši dialogi, ar žargonu piesātināta Centrāltirgus valoda. Aktierspēle āri nepatika...

... tad atliek vienīgi brīnīties, cik precīzi filmas autoram izdevies atveidot vidusmēra latviešu vīrieti pelēko... Cilvēciņu, kurš uzņemas sev nepavelkamu darbu, nezinādams, kā to vispār paveikt, un pēc tam ir patiesi sašutis, sastopoties ar krievu sievieti Parīzē, kura strādā tieši tādā pašā veidā. Cilvēciņu, kurš visiem spēkiem cenšas izlikties krutāks nekā patiesībā (ainas ar 20 eiro brillēm un gliemežu ēšana restorānā), lai gan visiem tāpat ir skaidrs, kā ar viņu patiesībā ir... Cilvēciņu, kurš pret sievietēm izturas tik fantastiski klasiski (stīvā sēdēšana uz dīvāna vācietes dejas laikā, stāsti latvietei par to, kā tikai viņi nepelnīs, lai beigās izliktu viņu krustojumā un pateiktu, ka naudiņas nav). Cilvēciņu, kurš savam darba devējam stāsta zilus brīnumus, lai gan jau uzreiz ir redzams, ka darbiņš tāpat netiks paveikts. Un ārkārtīgi "asprātīgie" un bārdainie jociņi par auto markām, kas arī ir vienīgie, uz ko šis cilvēciņš ir spējīgs. Un tas viss patiešām mazbudžeta vizuālajā variantā, kas lieku reizi ļauj noprast patieso cilvēciņa lētumu. Īstenībā baisi skatīties, jo vai tiešām tas viss ārzemniekiem ir tik skaidri redzams?

Jaunā pilnmetrāžas filma ir simboliska Latvijai vairākās nozīmēs. Vispirms tā ir mazbudžeta filma, un mūsdienās mazs budžets ir kaut kas ļoti pazīstams vislielākajai daļai latviešu. Tomēr mums vienmēr azotē ir simboliska atbilde jebkuriem budžeta žņaugiem: «Vai tādēļ mēs raudāsim, mēs...» Tieši tā arī ir noticis ar šo filmu - tā ir omulīga, asprātīga un šarmanta, precīzi tās īpašības, kuras Latvijā simbolizē filmas galvenā varoņa tēlotājs Gundars Āboliņš.

Netērējiet laiku un naudu, ja vēlaties smieklīgu izklaidi. Skaņu ar attēlu vismaz varēja salīmēt, bet pat tas nav izdarīts. Izņemot GA un vācu kungu, visi pārējie t.sauc. aktieri bija nebaudāmi. Šī filma varbūt iederētos Arsenāla underground skatē. Ja doma bija izprovocēt pārdomas par tēmu "cik gan sekli mēs esam", tad tas ir izdevies. Ne forma (it kā filmēts ar parasto videokameru, tomēr brīžiem pavelk uz kadra mākslu), ne vēl jo mazāk filmas saturs neatstāja pārdomāta un pabeigta darba iespaidu. Montāžas darbs zaķim pie ļipas - to visu varēja saspiest kādās 20 minūtēs. Būtu sanākusi smieklīga īsfilma. Tādas, lūk, pārdomas par mazbudžeta pasākumu, kuru mēģināts uzkraut GA pleciem...

esmu francijaa juuras malaa....galiigaa dirsaa ja latviešiem pietiek ar vienu pliku kuli, pežo skaidrojumu nomainot "o" ar 'a' piedodiet- nav ne laika, ne naudas..... smurfi ir kino industrijas sasniegumu kalngals, ja ...

23.09. plkst. 19.00 Kokneses kultūras namā būs iespēja redzēt jaunu kinokomēdiju „Monsieur Taurins. Ieeja Ls 1,00.

Noskatījos. Nesauktu gan to par komēdiju- pārāk reālistiskas asociācijas ar konkrētu cilvēku dzīvi. Protams, ķā filma nekas īpašs, bet galīgi zemē nosviestu laiku un naudu es neteiktu.