Nacionālās rakstniecības atbalsta fonds saņem pirmos ziedojumus

Fonda dibinātāja un dzejniece Liāna Langa fonda dibināšanas dienā ceturtdien, 13. septembrī, žurnālistiem sacīja, ka fondam, kas vēlas iegūt arī sabiedriskā labuma organizācijas statusu, naudu jau ziedojuši vairāki uzņēmēji, bet pagaidām viņa nevēlējās atklāt ne ziedoto līdzekļu apjomu, ne ziedotāju vārdus.Pirmie konkursi, kuros varēs pieteikties rakstnieki, lai saņemtu atbalstu manuskriptu rakstīšanai, varētu tikt izsludināti nākamā gada pirmajā dekādē. Arī no rakstniekiem dzirdēts, ka viņi ir "gatavi stāvēt rindā", lai pretendētu uz atbalstu manuskripta rakstīšanai.Pēc Langas teiktā, stipendiju saņēmējus izraudzīsies neliela žūrija, kurā strādās pati dzejniece, literatūras zinātnieki, kritiķi un eksperti. Gadā uz atbalstu no fonda varētu cerēt daži cilvēki.13. septembrī Melngalvju namā svinīgā ceremonijā, klātesot rakstniekiem, mecenātiem un Valsts prezidentam, tika dibināts Nacionālas nozīmes rakstniecības atbalsta fonds.Prezidents Bērziņš uzsvēra, ka rakstnieki palīdz izkopt latviešu valodu, tādēļ atbalsts rakstniecībai ir tik būtisks. Tāpat viņš pauda cerību, ka fonda darbība paaugstinās literatūras darbu kvalitāti, jo rakstnieki varēs ļauties radošajam procesam, nedomājot, kā dzīvot un izdzīvot.Savukārt Langa uzsvēra: "Mums ir sajūta, ka mēs esam pārgājuši jaunā kvalitātē valsts attieksmē pret rakstniecību."Dzejnieks Knuts Skujenieks, kurš arī iesaistīsies fonda darbībā, norādīja, ka rakstniekiem atbalsts šajā brīdī bijis ļoti nepieciešams. "Cerēsim visi kopīgi uz sekmīgu, auglīgu un svētīgu darbu." Arī dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups aicināja neatdot savu kultūru un cīnīties par latviešu valodu, kuru dzīvu uztur modernā literatūra.Emocionālu uzrunu fonda dibināšanas ceremonijā sacīja aģentūras McCann Worldgroup īpašnieks Ainārs Ščipčinskis, kurš akcentēja, ka valsts un sabiedrības attīstība bez investīcijām kultūrā nav iedomājama. Ščipčinskis kritizēja viedokli, ka literatūrai, kuru nevar eksportēt, nav jāpastāv. "Grūti saprast, vai tā ir tuvredzība vai tīšs asimilācijas plāns," vērtēja uzņēmējs, bilstot, ka visefektīvāk līdzekļus ir ieguldīt tieši sociālajā kapitālā.Uz fonda dibināšanu bija ieradušies arī uzņēmēji Raimonds Gerkens un Gunārs Ķirsons. Abi neatklāja, vai ir ziedojuši un vai nākotnē gatavojas veltīt līdzekļus fondam, jo ar šādām lietām nav pieņemts dižoties.Jau ziņots, ka fonda mērķis ir izveidot būtisku materiālā atbalsta formu latviešu literatūras tapšanai, kas līdz šim ilgstoši tikusi apdraudēta valsts ekonomiskās situācijas un nepārdomātās kultūrpolitikas dēļ.Līdzīgi atbalsta fondi, kopjot mecenātisma tradīcijas, darbojas daudzviet pasaulē, aicinot nācijas ietekmīgākos uzņēmējus ziedot naudu fondam, kas savukārt izsludina konkursu jaundarbu tapšanai dažādos žanros.Kā iepriekš informēja dzejniece Langa, šā gada sākumā samilzušas problēmas rakstniecības nozarē, jo, dalot AS Latvijas Valsts meži ziedojumu naudu, Valsts kultūrkapitāla fondā tika piemirsta literatūras joma. Tāpēc vairāki Latvijas literāti tikušies ar Valsts prezidentu, "lai izgaismotu situāciju nozarē Latvijā, Baltijā un Eiropā", un guvuši Bērziņa izpratni par to, ka "noplicināta latviešu literatūra neizbēgami nozīmē noplicinātu un aizvien mazāk izmantojamu latviešu valodu, bet tas savukārt pasaules globalizācijas plūsmā paātrina nācijas radošā potenciāla izsīkumu un tautas asimilāciju kādā anonīmā masā".Pēc Bērziņa iniciatīvas tikusi atrasta Nacionālās rakstniecības atbalsta fonda forma, izveidota valde un statūti. Fonda dibinātāji ir Langa, Skujenieks un Raups. Fonda patrons ir Valsts prezidents.