Naumanis: "Avatars" dabūja savu kumosu tieši tur, kur Oskarus bija pelnījis

"Līksmoju par rezultātu - 6 Oskari Ketrīnas Bigelovas Sapierim pret 3 Džeimsa Kamerona Avataram! Šķiet, triumfējusi ne tikai Katrīna Bigelova, bet arī veselais saprāts, kino industrijā "represētais: sievišķais spēks un taisnība - viss vienā. Prieks, kaut vai tādēļ, ka pieminot naudu (Avatara nopelnīto) visi jūk prātā. Šoreiz ASV Kinoakadēmija iztika bez prātā jukšanas, Džeimsa Kamerona Titānika triumfs neatkārtojās, savukārt mēs/cilvēce esam tikuši pie jauna rekorda - sievietes režisores ar Oskaru un labākās filmas, ko veidojusi sieviete režisore".

Dienas kinokritiķe Dita Rietuma

"Personīgi man Oskaru "komplekts" nāca bez mazākā pārsteiguma – tas, ka vienā no divām svarīgākajām nominācijām (labākā filma, labākā režija) laurus plūks Ketrīna Bigelova, bija ne tikai paredzams, bet arī loģisks solis – Akadēmijas lielāko balsotāju skaitu veido aktieri un tie nepieļautu, ka uzvar tehnoloģijas (Avatars ir pilnībā sintētisks, datorģenerēts izklaides produkts, kuram ar mākslu visai maz sakara – atkārtošos, bet Lunaparka atrakcijas taču mēs arī nesaucam par mākslu...), kas pēc būtības minimalizē dzīva cilvēka lomu un nozīmi kino. Ja aktieri balsotu par motion capture un pikseļiem, t.i. tehnoloģiju kino, kurās zvaigznes var aizstāt ar jebkuru, nu, es nezinu, tas būtu mazākais dīvaini.

Intriģējošais jautājums vakarnakt bija - vai Akadēmija būs tik drosmīga, ka "atļausies" ignorēt Avatara fenomenālo globālo peļņu - divarpus miljardus. Jo virpār jau Akadēmija ļoti reti atkāpjas no likuma – labāko filmu taisa labākais režisors (kurš tad cits?), šādi izņēmumi visā Oskaru vēsturē ir uz roku pirkstiem skaitāmi. Uzvarēja, kā pareizi saka kolēģe DR, veselais saprāts.

Arī pārējais balvu sadalījums bija prognozējams, tādēļ pat nedaudz apnicīgs – piem., es nebūt neuzskatu, ka Kristofs Valcs, kurš nu savācis pilnīgi visas svarīgākās kinoindustrijas balvas pasaulē, būtu radījis kaut ko pāršedevrālu.

Sandras Bulokas panākumi arī ir loģiski – kaut gan te ir tāda "cilvēcības" nianse: reti kad triumfē zvaigznes, kuras kritiķu vairākums norakstījušas kā "vakardienas aktrises" (Bulokas panākumi attiecas uz XX gs deviņdesmitajiem). Tā ka Oskars amerikāņu kino labākajai klaunei par dramatisku lomu - šis ir cēls žests.

Neizbrīnīja arī fakts, ka Oskaru labākajai ārzemju filmai saņēma argentīniešu filma – starp citu, teicams retro trilleris ar art-house stila piesitienu (turklāt filmas Noslēpums viņu acīs režisors ir plaši pazīstams ASV kā TV seriālu veidotājs – taisījis Dakteri Hausu, Law&Order, tā ka amatu pārvalda virtuozi).

Un Avatars dabūja savu kumosu tieši tur, kur Oskarus bija pelnījis – tehniskajās kategorijās. Protams, Kamerons tagad raud žēlabās, ka vairs nekad neizdosies no Kodak skatuves brēkt visai pasaulei - I am the king of the world!

Privāti man vislielākais prieks ir par Džefu Bridžesu – Oskaru viņš bija pelnījis jau tad, kad nospēlēja Lielo Lebovski. Vienkārši šādi - vīrišķīgās sugas aktieri - kosmētiski uzpumpēto zvaigžņu laikmetā ir īsta manta.

Dienas kinokritiķis Normunds Naumanis