s. Teksasas Nāves laukos ir atrasti 70 jaunu sakropļotu un (lielākoties) izvarotu sieviešu līķi. 27 no tiem joprojām nav atpazīti, izmeklēšana turpinās, kaut vietējie iedzīvotāji un pat policisti uzskata, ka tas ir bezjēdzīgi - jau kopš seniem laikiem šī tiek uzskatīta par nolādētu vietu, un pat indiāņu folklora vēsta - labāk Nāves laukos nespert kāju, jo, piemēram, tā indiāņu cilts, kas tur mitusi, pēkšņi vienā brīdī kolektīvi sajukusi prātā un kļuvusi par kanibāliem - indiāņi vienkārši iznīcinājuši sevi, cits citu apēdot. Pirms 11 gadiem, kad maniakālās sieviešu slepkavības notika samērā regulāri, iznāca žurnālista Dona Ferarona dokumentālais romāns Texas Killing Fields, kas nedeva mieru slavenam un teicamam režisoram Maiklam Mannam (Collateral, Insider, Heat, Ali), kurš visus šos gadus centās asinis stindzinošo stāstu par kinematogrāfiski tik izteiksmīgajiem Nāves laukiem ekranizēt. Apmēram pirms trim gadiem klīda runas, ka Manns vienojies ar britu režisoru Deniju Boilu, taču pēdējais drīz vien paziņoja, ka sižets viņam šķietot «pārlieku drūms» (un to saka cilvēks, kurš filmējis tādas drāmas kā Trainspotting, 28 dienas vēlāk un 127 stundas!), tāpēc ekranizācijas tiesību turētājam Mannam, līguma beigu termiņam tuvojoties, neatlika nekas cits kā aicināt paša meitu, kura itin veiksmīgi darbojas ASV TV seriālu industrijā, lai viņa, tā teikt, ar savu maigo rociņu ķeras vērsim pie ragiem. Jāatzīst - rezultāts ir pārsteidzoši labs.
Sievietes vīrišķīgais darbs
Gan tādēļ, ka paredzēt, ka režisore sieviete dabūs gatavu tik «vīrišķīgu», skarbu, tumšu un vienlaikus atmosfēriski smalku, kaut arī dikti drūmu, noskaņām bagātu, biedējoši iracionālu filmu, bija neiespējami. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šis bija «slavena tētiņa nepazīstamās meitiņas» darbs, kuram liela daļa kritiķu ASV, pēkšņi piemirsuši, ka dzīvojam taču postmodernajā citātu laikmetā, ar sadistisku azartu klupa virsū par tās pamanāmo linčiskumu un finčeriskumu (pēc šādas idiotiskas loģikas iznāk - ja Nāves laukus būtu filmējuši abi zināmie metri, tā būtu laba?), par stāsta nelineārismu, sižeta fragmentārismu, līdz aizmuldējās pat tik tālu, ka filma esot… pārāk eiropeiska. Laikam tas kāds lamuvārds? Kaut gan Emija Kanāna Manna pat negrasās slēpt - filma tik tiešām balansē uz iracionāla murga un dokumentālās drāmas šķautnes - maniere, kas tik raksturīga abiem Deividiem - gan Linčam, gan Finčeram, - un ne jau velti pašā filmas sākumā iefilmē… Loru Palmeri no Deivida Linča leģendārā mistiskā trillera Tvinpīka, proti, paklīdušas mātes lomā aicina labu, bet diemžēl maz nodarbinātu aktrisi Šerilu Lī, kura itin visiem palikusi atmiņā kā celofānā ietītā sazilējusī Lora no Linča Tvinpīkas. Kultūratsauču uz amerikāņu un Eiropas kino klasiku Teksasas Nāves laukos netrūkst.
Dieva pamesta vieta
Arī filmas virstēma - par Dieva pamestu vietu, kurā cilvēkiem pašiem nākas tikt galā ar saviem un citu iekšējiem dēmoniem - ir teju mitoloģiska un kino apspēlēta ne reizi vien.
Otrs gandarījuma iemesls ir brīnišķīgā aktieru spēle. Sākot ar pusaudzi Hloju Greisu Morecu (rozā parūkotā dauzoņa no parodijkomiksa Kick Ass), kura klīst savā nodabā pa draudīgo apkārtni, kamēr izlaidīgā māte (Šerila Lī) pagalam nošņurkušajās mājās pieņem vīrišķus, beidzot ar izmeklētāju trio (avatarietis Vortingtons, lieliskais Dīns Morgans un burvīgā Dzīvības koka Čestina, kura šoreiz uzstājas pavisam neparastā brutālas policistes veidolā). Arī policistu trio nav bez saviem «tarakāniem» - spriedze, kas valda starp vietējo spečuku (Vortingtons) un viņa «pārgudro» Ņujorkas kolēģi (Morgans) vai bijušajiem laulātajiem (Vortingtons un Čestina) atgādina to pašu nolādēto dramatismu, kas gluži kā cirvis karājas gaisā virs visiem šī provinciālā ūķa iedzīvotājiem bez izņēmuma. Smacīgā, neizskaidrojami agresīvā atmosfēra, kas iekļauj filmas darbības vidi, kļūst pat fizioloģiski sajūtama.
Lieki teikt, ka filmā notiek virkne baisu noziegumu, viena slepkavība, kā jau tas paredzams krimināltrilleros, nojauc pēdas no «galvenā nozieguma» - daudzo blondīņu pazušanas Nāves laukos. Kad to saprot visi trīs policisti, ir daudz par vēlu… Kāda šaušalīga un tomēr grūti apstrīdama banalitāte - nāve sagaida tur, kur mēs vismazāk ceram to ieraudzīt.
Kam domāta: Drūma filma drēgnam vakaram, ja jums ir drosmīga draudzene vai draugs, kas pavada
Nāves lauki/The Texas Killing Fields
ASV. 2011. 105 min
Režisore Emija Kanāna Manna
Lomās Sems Vortingtons, Hloja Greisa Moreca, Džefrijs Dīns Morgans,
Džesika Čestina, Šerila Lī