Turklāt filma nav restaurēta - arī tikai tiesvedības dēļ.Divu gadu laikā tiesas sēdes strīdā par autortiesībām uz 973 filmām, kas Rīgas kinostudijā uzņemtas no1964. līdz 1993. gadam, nozīmētas un pārceltas vairākkārt, atliek tikai minēt, kas notiks 18. maijā, kad nolikta kārtējā sēde. Lietas drīzāku izskatīšanu vēlas arī Latvijas Kinematogrāfistu savienība (LKS), kas uzrakstījusi iesniegumu, lai tiktu atzīta par trešo personu.«Godīgi sakot, arhīvā esošās filmas, par kurām notiek tiesvedība, ir tik traģiskā stāvoklī, ka uz lielā ekrāna tās rādīt ir riskanti, lente var neizturēt, un arī mākslinieciski šāda kopija vairs nevar radīt priekšstatu, kāda filma ir patiesībā. Taču bezgalīgās tiesvedības dēļ nav iespēju filmas ne izdot diskos, ne restaurēt, un mazinās potenciālo sponsoru atbalsts restaurācijai. Nevar piesaistīt Eiropas finansējumu, ja nezina, kam šīs filmas piederēs un kurš par tām pelnīs naudu. Redzēsim, kā tiesa lems juridiski, bet morāli šīs filmas pieder cilvēkiem, kas tās radīja,» pārliecināta kinokritiķe, kino Rīga projektu vadītāja Daira Āboliņa. Viņa arī piebilst - «Valstij būtu jāpasludina šīs filmas par nacionālo mantojumu, varbūt pat Valsts prezidentam vajadzētu iejaukties, lai izbeigtu šo bezjēdzību.»Vairāk lasiet pirmdien, 26.aprīlī laikrakstā «Diena» vai portāla Diena.lv sadaļā Šodien laikrakstā: **Nevar ne restaurēt, ne rādīt**
Nenoskaidrotu autortiesību dēļ cieš latviešu kino klasika
Lai arī leģendārā latviešu kinofilma “Vella kalpi” šogad varētu svinēt apaļu jubileju – 40 gadus kopš tās uzņemšanas, autortiesību strīda starp a/s Rīgas kinostudija un Latvijas valsti Kultūras ministrijas personā dēļ, jubilejas seansu uz lielā ekrāna, visticamāk, sarīkot nevarēs. Kā šodien vēsta laikraksts “Diena”, līdz tiesas spriedumam filmu publiska demonstrēšana ir apgrūtināta, jo nav zināms, kas to likumīgi drīkst darīt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.