Kas gan var sacensties ar mīloša tēva niknumu, kad bērns nonācis neliešu rokās? It īpaši, ja tēvs ir izbijis amerikāņu specdienestu aģents, vārdā Braiens Milss (lomā īrs Laiems Nīsons), it īpaši, ja viņa attiecības ar vienīgo meitu jau tā ir trauslas - Kimai ir septiņpadsmit gadu, un viņa kopā ar māti (holandiešu skaistule Famke Jansena) dzīvo aristokrātiskā pārticībā.
Tēva rūpes
Mātei, kura acīmredzot daudz cietusi no vīra profesijas savā
pirmajā laulībā, liktenis ir atlīdzinājis dāsni - sirma, labi
situēta kunga veidolā, kuram ir šāds tāds netīrs biznesiņš, bet vai
nu bez tā pie lielas naudas tikt. Gan kungs ar savu biznesu, gan
skaistule māte filmā ir vien perifēri personāži, par tādiem viņi
kļūst brīdī, kad visādi veicina tīnes Kimas ceļojumu ar draudzeni
uz Parīzi. Lai arī kā Braiens iebilst pret nepilngadīgu meiteņu
ceļojumu uz Eiropu, visi ir gatavi viņu kaunināt - pat tik daudz kā
vasaras ceļojumu gatavs meitai liegt, un tas viss tēva
greizsirdības vārdā! Diemžēl tēva - slepenā aģenta - intuīcija
Braienu neviļ - Eiropa ir bīstama vieta, jaunās amerikānietes i vēl
degunu nepaspēj Parīzē apsildīt, kad kļūst par albāņu
cilvēktirdzniecības un prostitūcijas bandas upuriem. Pietiek ar
pāris koķetām frāzēm lidostā un adreses atklāšanu simpātiskam
svešiniekam, un pēc dažām stundām viņas jau tiek nolaupītas no
īrētā Parīzes dzīvokļa. Tik vien tās laimes nelaimē, ka nozieguma
brīdī Kima sarunājas pa telefonu ar apnicīgi rūpīgo tēvu un viņš
pāri okeānam dzird nolaupītāju svešā mēlē izteiktās frāzes. Tā
izrādās albāņu valoda. Viss, kas notiek pēc tam, ir norakstāms uz
tēva izmisumu un slepenā aģenta rūdījumu, reakcijas asumu un
brutalitāti.
Līķu desmiti
Tas, kā cienījama britu aktiera Laiema Nīsona varonis ārdās Parīzē, ir īpašs stāsts un taču jau laikam šī franču trillera "pievilcīgākais" pārdošanas punkts. Izsekot albāņu mērgļus un močīt tos, ka šņakst un žļerkst, pieslēgt pie strāvas, lai draņķi lokās, jo ir pelnījuši ciest, - visas šīs brutālās šausmas franču trilleris servē rūpīgi, fizioloģiski un intensīvi. Skaidrs, taisnība ir meitu zaudējušā tēva pusē, kura atstātie līķu kalni Parīzes ielās ir uzskaites vērti un sniedzas otrajā desmitā. Tēva dusmas ir svētas (un franču operatīvo dienestu nekontrolējamas) - ar šādu pārliecību ir apbruņojies gan filmas režisors Pjērs Morels (savulaik operatora asistents Lika Besona filmās), gan pats viņa maizes tēvs - kādreizējais franču kinorežijas talants Liks Besons (Piektais elements), kurš ir šīs filmas līdzscenārists un producents. Viņš, šķiet, amerikāņu aģenta personā ļāvis vaļu naidam pret Francijas etniskās tīrības saduļķotājiem - albāņiem, arābiem, ak, jā, arī pret frančiem, kas sekmīga biznesa vārdā (kaut vai tā būtu cilvēktirdzniecība) gatavi iet pāri līķiem. Nešaubos, ka brutālu trilleru cienītājus filma uzrunās - par mordobojniķa intensitāti jau stāstīju, tas uzfilmēts ar vēsu profesionālismu un apliecina, ka Nīsons itin labi tiek galā arī ar sev netipisko trillera žanru un supervaroņa ampluā. Pieliksim klāt arī prostitūcijas fonu, kur neiztikt bez kailas miesas, - arī cienītāji atradīsies.