Neapšaubāmi, šīs lauku mājas par Šausmāniem nosauktas ilgi pirms tam, kad 1912. gada 31. janvārī piedzima nākošā dzejniece Velta Toma, pirms tam, kad Svājānu Olga (Veltas Tomas māte) 1905. gada rudenī izgāja pie Jorģa Brunovska par sievu, ilgi pirms tam, kad Jaunsudrabiņu Janks puikas gados skraidīja pakaļ Šausmānu Brunovska lopu baram.
Varbūt sētā senos laikos gadījās tāds drausmīgs notikums, tās ļaudis ķērusi nopietna nelaime vai ļauna slimība?
Pati Velta Toma Piezīmēs par sevi pašu norāda: "Lielā Piektā gada apmāta, mana māte bija pazīstama ar visu tā laika Neretas ziedu: Skruzīšu Miku, Kalniņu Miku, Šausmānu Jurku un Kviču dēliem, kas visi bija karsti brīvības saucēji. Tā viņa, bāla, slaika, attapīga un tomēr itin kā skumja, saskatījās ar Jorģi Brunovsku jeb Šausmānu Jurku, viendēlu un lielu māju saimnieku, gaišu un apdāvinātu cilvēku, ne visai cilu no vaiga, un 1905.gada rudenī atnāca uz Šausmāniem, mājām, kas sēd Susējas upes līkumā, un tiek daudzinātas par skaistāko vietu pagastā. Baigs šo māju liktenis, kaut gan vārds Šausmāni neesot no šausmām atvedināts, bet gan no kāda lietuviešu vārda, kas nozīmējot saucēju."
Zināms, ka Jorģis Brunovskis aktīvi piedalījās 1905. gada revolūcijas notikumos Neretas pagastā - turēja musinošas runas, Šausmānos kopā ar draugiem naktīs izgatavoja proklamācijas un saukļus uz tautas sapulcēm, nodarbojās ar ieroču sagādi.
Kādā 1906. gada janvāra rītā Šausmānos ieradās kazaki, J.Brunovskis mēģināja aizbēgt caur logu, bet viņu noķēra un ievietoja Neretas muižas pagrabos. 1906. gada 3. februārī Jorģis Brunovskis, Zalves skolotājs un dzejnieks Jūlijs Dievkociņš, students no Pilskalnes Pēteris Balodis šķūtnieka ragavās vesti it kā uz Jēkabpils cietumu dragūnu apsardzībā. Aiz Viesītes Zvirgzdāru silā pēc barona Osten- Sakena komandas visi trīs nošauti, bet viņu līķi atstāti meža izcirtumā.
Nākamās dzejnieces māte kopā ar savu māsu zirga pajūgā devās 35 kilometrus garajā ceļā un pārveda saimnieka līķi uz Šausmāniem. Tas bija pirmais nopietnais likteņa trieciens skaistās lauku sētas ļaudīm, kurš atbilda mājas nosaukumam. Uz Brunovska bērēm ļaudis, baidoties no soda ekspedīcijas, vairījušies nākt. J.Brunovski Neretas Ķesteru kapsētā pēdējā gaitā pavadīja tikai radi un tuvākie kaimiņi.
Viens no to dienu tuvajiem Olgai Brunovskai kļuva Jorģis Toms- Neretas ūdensdzirnavu jaunais melderis. Viņš kļuva par krusttēvu Jorģa Brunovska dēlam Jurim Miervaldim, kurš piedzima 1906. gada augustā. Galu galā J.Toms 1910. gadā ienāca Šausmānos kā uškurs (iegātnis).
Sākotnēji Olga un Jorģis Tomi dzīvojuši saskanīgi, sapratušies no pusvārda. Laulībā 1912. gada 31. janvārī piedzima Velta, bet vēlāk dzima vēl trīs bērni- māsa Lūcija, brāļi Ārijs un pastarītis Imants, kurš visvairāk līdzinājās tēvam. Nākamās dzejnieces mātei, noņemoties ar pieciem bērniem, strādājot mājas darbus, aizlūza veselība.
Un tad Šausmānu saimei nāca otrs likteņa trieciens jeb kā Velta Toma rakstīja- mājās bija krīze. 1925.gada pavasarī tēvs aizbrauca uz Kanādu, lai redzētu pasauli un ātri sapelnītu naudu, ar ko mājas ierīkot pa jaunai modei un skolot bērnus. Taču tā bija Jorģa Toma atruna. Viņš Kanādā nodibināja jaunu ģimeni un „Šausmānos” vairs nekad neatgriezās, faktiski atstādams ģimeni likteņa varā. Olga Toma, neskatoties uz grūtībām, izskoloja visus piecus bērnus, cik nu ģimenes rocība atļāva.
V. Toma dzejolī Dziesma mātei saka (krājums Latvieša sieva):
"Tu dzīvi izbridusi
kā melnus ūdeņus,
uz sliekšņa palikusi
un tavā namā kluss,
laiks aptur pulksteņus."
Trešais likteņa trieciens Tomu ģimeni piemeklēja 1941. gada 4. jūlijā, kad krita virsleitlants Juris Miervaldis Brunovskis - mātes pirmā vīra dēls un Veltas pusbrālis, atstādams nesen apņemto sievu mātes cerībās. Veltas māte nesalūza un sacīja: "nezinu, kuru vairāk žēl, dēla, kas, karavīra mūžu piepildījis, guļ svētajos Brāļu kapos, vai kaimiņu, ko necilvēki aizveda ar sīkiem maziem bērniem vergu ceļu..."
Nākošie notikumi vēl un vēl atgādināja, ka Šausmānu ļaužu liktenis ar baigo mājvārdu nolēmēts. Otrā pasaules kara beigu posmā Šausmānos ar smago meningīta sērgu mira Veltas Tomas jaunākais apdāvinātais brālis Imants. Vidējais brālis Ārijs no skolas sola bez tuvinieku ziņas pieteicās un karoja leģionā.
Nelabvēlīgā likteņa pirksts ķēra arī pašu Veltu Tomu. 1944. gada 9. jūlijā viņa uz mūžu atstāja Šausmānus – māju, kur pavadījusi bērnību un agro jaunību un iepazinusi Sēlijas laucinieku dzīves veidu un ritmu. Dzejas līnijās sēļzemes dzīves ritmus V. Toma uzzīmē poēmā Sēļuzemes sestdiena, kas ievietota viņas tāda paša nosaukuma trešajā dzejas krājumā.
Šķiroties no Sēlijas un Latvijas V.Toma dzejolī Svētā zeme raksta:
"Man teica: aizejot ņemi
sev līdzi Latvijas zemi
un glabā uz sirds.
Bet manā dzimtajā sētā
ik vaga man bija svēta,
ik olis, kas mirdz."
Šausmānu sāga noslēdzās ar dzejnieces Veltas Tomas mātes nāvi tūlīt pēc Otrā pasaules kara beigām. Mūža mājvietu Olga Toma atrada Neretas Ķesteru kapos blakus jaunākajam dēlam Imantam. 1999. gada 30. oktobrī arī Velta Toma pārnāca mājās no Kanādas un apgūlās blakus mātei un brālim.
Nav Šausmānu ļaužu, nav Šausmānu māju.
Bijušajā Šausmānu mājvietā stāv ar Tāļa Zalīša gādību uzstādītais piemiņas akmens, kurā uz mūžiem iegravēts mājvārds Šausmāni.
* * *
Katru gadu Sēlijā un visā Latvijā iet bojā lauku sētas un katrā šajā mājvietā būtu jāuzstāda piemiņas akmens ar uzrakstu Šausmāni. Dod, Dievs, Latvijai mazāk Šausmānu.
Veltas Tomas piemiņas pasākumi:
31. janvārī:
15.00 - piemiņas brīdis Ķesteru kapsētā (Neretas pag.);
16.00 - atceres pasākums Neretas kultūras namā (dzejas lasījumi - Jānis Paukštello un Aija Kalnāre, atmiņu stāstījumi).
1. februārī:
17.30 Rakstniecības un mūzikas muzejā pasākums Viņa - Velta Toma!
Dzejnieces 100. jubilejas sarīkojumā varēs iepazīt viņas kolekciju muzeja krājumā un uzzināt, kā arhīvā glabātie materiāli atklāj V. Tomas (1912-1999) personību. Pasākumā fotomākslinieks Gunārs Janaitis stāstīs par saskarsmi ar dzejnieci, pārdomās par V. Tomas darbiem un raksturu dalīsies dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, un literatūrzinātnieks Valters Nollendorfs.
No 23.janvāra - 6.februārim Neretas pagasta bibliotēkas izstāžu zālē skatāma izstāde Veltai Tomai - 100.
Plašāk par Veltu Tomu lasiet 31. janvāra Dienā.