Latvijas klausītājiem vācu vijolnieks piedāvā muzikālu ceļojumu, kas ļaus ieklausīties Ludviga van Bēthovena Otrās simfonijas spēka un dzīvotspējas apliecinājumā, baroka lielmeistara Johana Sebastiāna Baha vijoļsonātes skaņās un Pētera Vaska meditatīvi apcerīgajā skaņdarbā Vientuļais eņģelis.
Ludvigs van Bēthovens savu 2. simfoniju pabeidzis 1802. gadā – brīdī, kurā komponistu jau sāk piemeklēt nenovēršamas dzirdes problēmas. Par spīti tam simfonija ir pilna ar optimismu un dzīvesprieku, ko var saklausīt katrā tās daļā – sākot no spilgtiem ritmiem līdz bagātīgajām melodijām. Bēthovens šajā darbā izmanto jaunas orķestrācijas tehnikas, radot spilgtu, vitalitātes pilnu opusu, kas kļuvis par nozīmīgu viņa orķestra darbu, un mūsdienās uzskatāms par vienu no klasiskās mūzikas stūrakmeņiem.
2024. gada Lielās mūzikas balvas laureāta, komponista Pētera Vaska meditācijā vijolei un stīginstrumentiem Vientuļais eņģelis apvienojas mūsdienu mūzikai raksturīgie mūzikas izteiksmes līdzekļi un dziļš emocionālais pārdzīvojums. Skaņdarbs sacerēts 1999. gadā, un ir viens no Pētera Vaska nozīmīgākajiem un atpazīstamākajiem darbiem. Meditācijas Vientuļais eņģelis tapšanu ir iespaidojusi kāda ļoti konkrēta vīzija, par kuru komponists stāsta: “Eņģelis laižas pār pasauli ar asarām acīs, vērojot izpostītās Zemes stāvokli, un gandrīz nemanāms, mīlestības pilns viņa spārnu pieskāriens sniedz mierinājumu un dziedināšanu. Šis skaņdarbs ir kā atbilde sāpēm."
Līdztekus Bēthovenam un Vaskam, koncertā skanēs arī baroka mūzikas dižgara Johana Sebastiāna Baha divas daļas no Otrās vijoļsonātes laminorā, un Fēliksa Mendelszona-Bartoldi māsas, 19. gadsimta vācu romantisma komponistes Fanijas Henselas ugunīga prieka, aizrautības un lirisma pilnā Uvertīra.
Vācu vijolnieka Floriana Donderera (1969) bagātīgā pieredze un izsmalcinātā, aizrautīgā muzicēt prasme tiek augstu vērtēta Eiropas spožāko kamermūziķu vidū. Būdams azartisks koncertmeistars, uzkrāto pieredzi Donderers veiksmīgi apvieno ar orķestra diriģēšanu un ir regulārs viesis pie Eiropas meistarīgākajiem kamerorķestriem.
Florians Donderers skolojies Berlīnē un Londonā. Visai drīz Berlīnes mākslu augstskolā viņš kļuva par sava profesora Tomasa Brendisa asistentu, kā arī ieguva Berlīnes filharmoniskā orķestra Karajana akadēmijas stipendiju. Par saviem orķestra diriģēšanas skolotājiem Donderers dēvē Nēmi Jervi, Pāvo Jervi un Leonīdu Grīnu. Kopš 1999. gada Donderers ir Brēmenes Vācu kamerfilharmonijas koncertmeistars. Tieši ar Brēmenes orķestri Donderers izkopis prasmi vienlaikus spēlēt instrumentu un diriģēt, atrodoties koncertmeistara vietā. Florians Donderers spēlē vācu meistara Petera Greinera (Greiner) 2003. gadā darinātu vijoli.
Biļetes uz koncertu pieejamas Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv