Pirmatskaņojumi, baroka mūzikas dārgumi, maģiskais Šēnbergs un Mocarta ģēnija gars būs gaidāmo kamermūzikas svētku varoņi. Cikla četros koncertos no 27. līdz 30. augustam klausītājus gaida tikšanās ar pasaules kamermūzikas aizraujošākajiem paraugiem Sinfonietta Rīga mākslinieku un viņu draugu sniegumā, kuplinātā ar Oresta Silabrieža ievadvārdiem, savukārt pirms koncertiem un koncertu starpbrīžos mākslas centra zālēs būs aplūkojama ievērojamā austriešu tēlnieka Ervīna Vurma izstāde Kā tas ir. Koncertu sākums plkst. 20.00.
Koncertā 27. augustā muzicēs vēsturiskās mūzikas lietpratēji: Agnese Kanniņa (vijole), Māra Botmane (čells), Vita Rozēna-Gaļicka (flauta), Ieva Saliete (klavesīns), Dārta Liepiņa un Ansis Bētiņš (vokāls). Programmas centrā būs teju hipnotiskā Stefano Landi Passacaglia della Vita līdzās ugunīgai tarantellai un četru dažādu reģionu baroka skaņražu čakonām, Dītriha Bukstehūdes kantātei Kā briedis brēc pēc ūdens upēm un tā dēvētā Londonas Baha – Johana Kristofa Baha – svinīgajai Kāzu kantātei.
Koncertcikla lielākā intriga ir Sinfonietta Rīga stīgu kvarteta (Agnese Kanniņa, Kristiāna Krūskopa, Artūrs Gailis, Kārlis Klotiņš) programma Rītausmas vilki, kas izskanēs 28. augustā. Īpaši šiem mūziķiem radīti latviešu komponistu Mārtiņa Viļuma, Edgara Mākena, Ernesta Mediņa un Aleksandra Avrameca jaundarbi. Turpinot izzināt leģendārā Kronos kvarteta repertuāra lappuses, kvartets piedāvās arī amerikāņu skaņraža Braisa Dresnera opusu Le Bois (Koksne), kas sakņots viduslaiku mūziķa un mūka Perotīna polifonajā rakstībā un idejā par visu lietu laicīgumu, apcerot ugunsgrēkā nopostītā Parīzes Dievmātes katedrāles jumta koka pārsegumu likteni.
XX gs. austriešu skaņumākslas vizionāra Arnolda Šēnberga ikonisko melodrāmu Mēness Pjero 29. augustā kopā ar Sinfonietta Rīga mūziķiem izdzīvos soprāns Katrīna Paula Felsberga un diriģents Artūrs Oskars Mitrēvics.
Cikla izskaņā – programma Mūžzaļais akācijas koks 30. augustā. Šī koka trīs zarus simbolizē kamermūzikas zelta repertuāra pērles: Vīnes klasiķa Volfganga Amadeja Mocarta Klavieru kvintets, kuru pats ģēnijs uzskatījis par vienu no saviem labākajiem skaņdarbiem, vācu romantisma lielmeistara Kārļa Marijas Vēbera virtuozais Klarnetes kvintets un čehu meistara Leoša Janāčeka pūšaminstrumetu sekstets Jaunība, kas uzmanību saista ar tautiskiem ritmiem, gaišu nostalģiju, gaumīgu humoru un atmiņā paliekošiem melodiskiem motīviem.