Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Rietuma un Naumanis prognozē Oskaru saņēmējus

Dita Rietuma un Normunds Naumanis prognozē šā gada ASV Kinoakadēmijas balvas saņēmējus.LABĀKĀ FILMA

Nominētas: Mākslinieks, Hugo, Pēcnācēji, Kalpone, Ārkārtīgi skaļi un neiespējami klusu, Pusnakts Parīzē, Naudas spēle, Dzīvības koks un Kara zirgs

Dita Rietuma
Kas vinnēs?
Nozīmīgākajā nominācijā, visticamāk, piedzīvosim franču brīnuma – melnbaltās, mēmās filmas Mākslinieks – uzvaru, kas, kā mēs visi labi zinām, ir veltījums Holivudai un liktenīgajam 1927. gadam, kad lielo mēmo pārliecinoši iekaroja skaņa. Amerikāņu producents Hārvijs Vainstīns, kurš atklāja šo filmu, aizrautīgi un uzstājīgi turpina tās reklāmas kampaņu – no sociālajiem līdz klasiskajiem medijiem. Milzīgi reklāmlaukumi ietekmīgajā laikrakstā The New York Times, kas reklamē divus Vainstīna projektus – Mākslinieku un Dzelzs lēdiju –, liecina par lielu naudu un pārliecību, kam jāietekmē arī ASV Kinoakadēmijas pārstāvji.

Kas būtu pelnījis?
Neviena no deviņām filmām, kas izvirzītas šajā kategorijā, nav simtprocentīgi pārliecinoša vinnētāja. Turklāt vairākas filmas šeit iesprukušas dīvainu, politkorektu iemeslu dēļ. Piemēram, samocītā, nervozā oda 11. septembra terora aktu upuru traģēdijas dzīvajai piemiņai Extremely Loud & Incredibly Close/Ārkārtīgi skaļi un neiespējami klusu. Arī klasiķa Mārtina Skorsēzes inteliģentā 3D atrakcija Hugo, kurai ir 11 nomināciju, vēl viens savdabīgs veltījums mēmajam kino, nav ideāla. Ja Akadēmija vēlētos godināt mākslinieka spītību un nonkonformismu, varētu apbalvot Terensa Malika Dzīvības koku. Tomēr Mākslinieks nebūt nav tā sliktākā izvēle – filma vismaz ir kardināli atšķirīga, tā ir kino esence, kas turklāt uzrunā arī emocionāli.

Normunds Naumanis
Kas vinnēs?
Mākslinieks kā visus – ij Amerikas kinovēsturi cienošos senilos akadēmiķus, ij citātu postmodernajā diskursā mītošos grūtgalvjus kritiķus, ij masīvas reklāmas iespaidā nozombēto amerikāņu publiku – apmierinoša glīta stilizācija par kino kā mākslu, kas pārtiek un veģetē pati no savas vēstures. Mākslinieciski spoža, humorpilna atzīšanās mazohismā. Kaut gan neizslēdzu brīnumu un pārsteigumu – var uzvarēt arī Malika Dzīvības koks, jo – kas zina, kad dzīvais ASV kinoklasiķis aplaimos Akadēmiju ar tikpat «visiem saprotamu» pasaules radīšanas ilustrāciju?

Kas būtu pelnījis?
Gada ekstravagance – Vudija Allena sentimentālā Pusnakts Parīzē, kas, starp citu, ir godīgāka un mīlīgāka, jo cilvēcīgāka, variācija par to pašu tēmu, ko skar Mākslinieks, – mēs pārtiekam no atmiņām. Arī kultūrā un mākslā.

LABĀKAIS REŽISORS

Nominēti: Mārtins Skorsēze (Hugo), Mišels Hazanavičs (Mākslinieks), Aleksandrs Peins (Pēcnācēji), Vudijs Allens (Pusnakts Parīzē) un Terenss Maliks (Dzīvības koks)

D. R.
Kurš vinnēs?
Mārtins Skorsēze vai Mišels Hazanavičs. Šī nu ir gaužām neskaidra bilde, ja ASV Kinoakadēmijas biedri ļausies visaptverošai pārliecībai, ka Mākslinieks ir izcila filma un arī tās režisors francūzis Mišels Hazanavičs ir izcilība, tad viss skaidrs. Taču tikpat labi Kinoakadēmija var izrādīt cieņu Mārtinam Skorsēzem, kurš drosmīgi meties iekšā 3D tehnoloģiju savaldīšanā, mēģinot komerciāli nežēlīgi ekspluatēto trīsdimensiju formātu piepildīt ar jēgu un atgādinājumu, ka kopš saviem pirmsākumiem kino ir mēģinājis spēlēties ar telpas trijām dimensijām. Ne velti Skorsēzes filmā vilciens, kas savulaik esot šokējis pirmā kinoseansa skatītājus 1895. gadā, patiesi traucas virsū zālē sēdošajiem skatītājiem.

Kurš būtu pelnījis?
Terenss Maliks – par  Dzīvības koku, taču pamatā par vēlmi taisīt kino tā, kā to spēj tikai viņš, spītējot Holivudai un «normāla» skatītāja vēlmēm.

N. N.
Kurš vinnēs?
Droši vien Mišels Hazanavičs (kā gada labākās filmas autors) vai Terenss Maliks (par nopelniem).

Kurš būtu pelnījis?
Aleksandrs Peins par Pēcnācējiem – uztaisīt cilvēciski dziļu traģikomēdiju «no nekā» (jo visu filmas laiku galvenā varone atrodas komā, bet galvenais varonis meklē savas mirstošās sievas mīļāko) ir liela režijas meistarība.

LABĀKĀ AKTRISE

Nominētas: Merila Strīpa (Dzelzs lēdija), Mišela Viljamsa (7 dienas un naktis ar Merilinu), Viola Deivisa (Kalpone), Rūnija Mara (Meitene ar pūķa tetovējumu) un Glena Klouza (Alberts Nobss)

D. R.
Kura vinnēs?
Merila Strīpa. Nezinu, kam būtu jānotiek, lai noplaktu visaptverošā sajūsma par Merilas Strīpas darbu filmā Dzelzs lēdija. Jā, protams, Strīpa ir izcila, jā, protams, viņa ir amerikāņu kultūras fenomens un Oskaru nomināciju rekorda uzstādītāja – tik daudz nomināciju kā viņai nav nevienai un nevienam citam. Merila Strīpa nav saņēmusi Oskaru veselus 29 gadus – kopš 1982. gada. Vai tiešām varat iedomāties, ka kāds atļausies izķēzīt šādu «jubileju»? Nē, taču – 2012. gadā Strīpai Oskars būs, par spīti tam, ka filma Dzelzs lēdija ir švaka.  

Kura būtu pelnījusi?
Mišela Viljamsa. Kaut šķietami viņa filmā 7 dienas un naktis ar Merilinu dara to pašu, ko Merila Strīpa, proti, spēlē reālu personāžu, ikonu Merilinu Monro, un gluži tāpat kā Strīpas gadījumā tiek izmantots pamatīgs grims, atšķirībā no Strīpas Viljamsa notver savas varones būtību. Mišela Viljamsa pārliecinoši rāda Merilinas trauslumu, kompleksus, panikas lēkmes, tiekot tālāk par personāža čaulu.

N. N.
Kura vinnēs?
Nebūšu pārsteigts, ja Oskaru saņems Merila Strīpa – kā daudzreiz jau pieredzētu apliecinājumu faktam, ka Akadēmija apbalvo labus profesionāļus ne par tām labākajām lomām. Atcerieties neseno Mārtina Skorsēzes gadījumu, kad režijas ģēnijs Oskaru dabūja par atklāti viduvēju, ja ne sliktu filmu Atkritēji.

Kura būtu pelnījusi?
Gada aktieriskais varoņdarbs – Tilda Svintone par līdz neprātam novestas izmisušas mātes lomu drāmā Mums jārunā par Kevinu, taču viņa nav pat nominēta.

LABĀKAIS AKTIERIS

Nominēti: Džordžs Klūnijs (Pēcnācēji), Žans Dižardēns (Mākslinieks), Breds Pits (Naudas spēle), Gērijs Oldmens (Skārdnieks, drēbnieks, zaldāts, spiegs) un Demjens Bihirs (Labāka dzīve)

D. R.
Kurš vinnēs?
Džordžs Klūnijs vai Žans Dižardēns. Te nu akadēmiķi dabūs izšķirties starp Džordžu Klūniju sievas pievilta un traģēdijas skarta jurista no Havaju salām lomā Pēcnācējos un Klūnija franču versiju – Žanu Dižardēnu mēmā kino zvaigznes lomā filmā Mākslinieks. Apzīmējums «franču Klūnijs» Dižardēnam jau ir pielipis. Līdzīgs viņš patiešām ir, turklāt arī perfekts stilizētājs. Visu izšķirs akadēmiķu patriotisma pakāpe.

Kurš būtu pelnījis?
Žans Dižardēns – vismaz svaigas asinis Holivudas zupā.

N. N.
Kurš vinnēs?
Akadēmijas mīlulis Džordžs Klūnijs, kurš humāna ragneša lomā Pēcnācējos tiešām ir perfekts un eleganti balansē uz līdzpārdzīvojamas cilvēciskas drāmas un tizlas komēdijas šķautnes.

Kurš būtu pelnījis?
Divi nepelnīti ignorētie – Maikls Fasbenders par seksaholiķa lomu filmā Kauns un Leonardo di Kaprio par ilggadējā FIB šefa Džona Edgara Hūvera lomu biogrāfiskajā drāmā Džejs Edgars (viņš tēlo savu personāžu 50 gadu garumā – lūk, aktieriskās meistarības sasniegums salīdzinājumā ar Strīpas Tečeri). No nominētajiem manas simpātijas pieder Gērijam Oldmenam un viņa acīs mirdzošajam absolūtajam tukšumam (Skārdnieks, drēbnieks, zaldāts, spiegs).

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA

Nominētas: Kaķis Parīzē, Čiko un Rita, Rango, Runcis zābakos un Kungfu panda 2

D. R.
Kas vinnēs?
Rango – kā kompromiss starp izteiktu izklaides animāciju ģimenes auditorijai un spēli ar kinovēstures citātiem, kas tradicionāli iepriecina kritiķus un profesionāļus.

Kas būtu pelnījis?
Rango – jau minēto iemeslu dēļ.

N. N.
Kas vinnēs?
Jāņem vērā, ka Oskaru piešķir pieauguši onkuļi un tantes, kas dzīvo kinopasaulē, nevis uz zemes, – tāpēc, protams, Rango.

Kas būtu pelnījis?
Jestrais burlakgabals Runcis zābakos. Ciest nevaru Rango garlaicīgo postmodernismu un kultūratsauču uzskaitīšanu.

LABĀKĀ ĀRZEMJU FILMA

Nominētas: Buļļa galva (Beļģija), Šķiršanās (Irāna), Zemsvītras piezīme (Izraēla), Tumsā (Polija) un Lācara kungs (Kanāda)

D. R.

Kas vinnēs?
Šī ir visneizprotamākā kategorija, kurā ir vairākas gadījuma rakstura filmas, turklāt nav labākās Eiropas filmas – Larsa fon Trīra Melanholijas. Balvu saņems irāņu Šķiršanās, papildinot savu dāsno starptautisko balvu kolekciju.

Kas būtu pelnījis?
Filma, kura nav pat nominēta. Melanholija.

N. N.
Kas vinnēs?
Šķiršanās. Pilnībā piekrītu D. R. viedoklim.

Kas būtu pelnījis?
Mans personīgais labāko ārzemju filmu saraksts neaprobežojas tikai ar ASV Kinoakadēmijas stulbi ignorēto Melanholiju. Kur ir palicis Pedro Almodovars? Kur ir ģeniālais Aleksandra Sokurova Fausts? Saprotu, ka Akadēmija izskata tikai pašu valstu pieteiktās filmas, kas, manuprāt, arī nav īsti pareizi, jo nedz Spānija, nedz Krievija savus labākos kinodarbus – Faustu un Ādu, kurā es dzīvojuOskaram nevirzīja.

Oskars
Apbalvošanas ceremonijas tiešraide
Vācijas kanālā Pro 7 27.II no plkst. 2.05
oscar.go.com

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja