"Kinoamatieru kustība Latvijā aizsākās jau pirms Otrā pasaules kara, bet spēkā pieņēmās 50. gadu beigās. Notika pirmās kinoamatieru filmu skates, un kinoamatieru kustību sāka organizēt "no augšas". Latvijas kinoamatieru biedrību dibina 1963.gadā, un drīz vien sākas īsta amatieru kino epidēmija. Kino filmē kolhozos un kultūras namos, notiek nometnes, semināri un konkursi, top simtiem, varbūt pat tūkstošiem filmas. Kopā Latvijā izveidojas vairāk nekā 70 amatieru kolektīvi un tautas kinostudijas. Kinoamatieru mantojumu veido pārsvarā dokumentālas filmas. Starp kadriem, kas iemūžinājuši ikdienas darbu un ģimeni, svētkus un parādes, atrodami gan tādi, kurus interesanti skatīt kā laikmeta reāliju liecības, gan tādi, kuru svaigais skatījums un eksperimentālā forma pārsteidz vēl šodien. Šķiet, tieši kino amatieri strikti reglamentētajā padomju sistēmā varēja atļauties rādīt dzīvi, kāda tā ir, nevis – kādai tai jābūt. Pašdarbnieki varēja atļauties ironizēt un nosodīt sociālās nebūšanas, birokrātiju ("Grupas portrets interjerā", "216. istabas noslēpums"), daudzi pauda raizes par militāro agresiju ("Domā, radi, secini", "Aptumsums") un rūpes par ekoloģiju (te īpaši jāizceļ Zigurda Vidiņa filmas). Tikmēr citi veidoja poētiskus kino darbus. Filmas "Iecirknis" sākums atgādinās par Lailas Pakalniņas "Leiputriju", "Ejiet, stāviet" – ļaus izdzirdēt jaunā komponista Arvo Pērta skaņdarbu, "Balāde par pilsētnieku" iepazīstinās ar tēlnieka Valda de Būra neparastajiem darbiem un ļaus nojaust 70. gadu Rīgas hipijiskās noskaņas. Regulāra dalība Starptautiskajās neprofesionālā kino savienības UNICA konkursos Latvijas kinoamatieriem ne vien nodrošināja atpazīstamību, bet šad un tad ļāva arī nokļūt aiz dzelzs priekškara. Jaunie iespaidi atbalsojas filmās – piemēram, fotofilmā "Runājiet, kalni", kuras skaņu celiņā izmantota Endrjū Loida Vēbera mūzikla "Jesus Christ Superstar" fragmenti. 60. – 80. gadu amatieru filmu programmā iekļautie kino darbi rāda gan to veidotāju skatījuma plašo apvārsni, gan daudzveidīgo formas spektru un liecina par to, ka oficiāli veidotu un uzturētu organizāciju paspārnē tomēr bija iespēja plaukt oriģinalitātei," par programmu pavēstīja Z.Balčus.
Programmas sastādītājas: kino žurnāliste Sanita Grīna un Rīgas Kino muzeja projektu vadītāja Zane Balčus. Lielākā daļa no programmā iekļautajām filmām ir no Rīgas Kino muzeja krājuma.
Ieejas maksa: 1,50Ls,
studentiem 1,00Ls