Raiņa un Aspazijas pētniece Gaida Jablovska stāstīs par Aspazijas dzīves norisēm pirms deviņdesmit gadiem. Aktrise Anita Grūbe runās Aspazijas dažādu gadu dzeju, bet Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Ventis Zilberts pie klavierēm atskaņos dzejniecei tuvāko komponistu skaņdarbus, kuru nošu partitūras glabājas Raiņa un Aspazijas mājā.
Martu Aspazija vienmēr saukusi par savu mēnesi, jo 16. martā ir viņas dzimšanas diena, lai gan vēstures dokumentos gan dažkārt minēts 17. marts.
Kā dzejniece strādāja? Kāda bija viņas radošā ikdiena? Daļēju atbildi Aspazija sniedz 1932. gada 19. februāra sarunā ar laikraksta Jaunākās Ziņas žurnālistu:
„Vismīļāk strādāju priekšpusdienās, apmēram stundas trīs dienā. To daru gandrīz sistemātiski... Pēcpusdienās un vakaros kaut ko lasu, pārdomāju materiālus darbam. Stundā uzrakstu 50–60 rindiņas. Savu pēdējo lielāko darbu Pūcesspieģeli uzrakstīju ātri – trīs mēnešos, jo pati apstrādājamā viela man sagādāja jautru garastāvokli. Pūcesspieģelī ap 3 500 rindu, tā tad caurmērā 40 rindu dienā. Visus savus darbus rakstu tikai ar roku. Uz mašīnas rakstīt neprotu un nevaru arī iedomāties, kā mašīnas klaboņā varētu strādāt fantāzija. Arī sekretārei diktēt nevaru. Man taču būtu jāskatās viņai sejā, un ja viņa vēl pārprasītu kā bija - tad visai fantāzijai beigas!"
1932. gada sākumā Atpūta turpinājumos publicē 1931. gadā iesākto Aspazijas jauno lugu Pūcesspieģelis.
Laika posmā no 1928. gada līdz 1932. gadam uzrakstās dzejas rindas apkopotas krājumā Dvēseles ceļojums, kas iznāk 1933. gadā.
Ieeja par ziedojumiem - 25% no šī sarīkojuma ieņēmumiem tiks ziedoti Ukrainas cilvēku atbalstam.