Šerloks Holmss. Ēnu spēle

trula filma

Hmm, es arī kaut kā nepamanīju īpašu aizraušanos ar travestiju un slēptu homoseksualitāti. Šo recenziju izlasīju pirms filmas noskatīšanās, un parasti šādos gadījumos gribi vai negribi tas ietekmē filmas uztveri, tādēļ bez jebkādiem aizspriedumiem pret homoseksualitāti un pret iespējamajām Šerloka jūtām pret savu draugu Vatsonu, mēģināju kaut ko tādu saskatīt. Bet pat gribēdama to nesaskatīju, kā piemēram seriālā Sherlock, kur tas gan tiek apspēlēts. Nepārprotamas greizsirdības scēnas kāzās neredzēju, tik vien kā abu šaušalīgo stāvokli kāzās, un neslēptas Šerloka skumjas par to, ka draugam sākas cita dzīve, kas gan var tikt tulkotas divējādi.

Neesmu puritāne, bet norādes uz geju orģijām un visu pārējo gaišzilos toņos iekrāsoto paleti es filmā nepamanīju. Ironiju par to, ka reizēm nav tā, ka izskatās, kaut arī izskatās pārliecinoši, gan pamanīju. Holmss patiešām atriebj savas mūža mīlestības nāvi, savukārt Vatsons, manuprāt, ne tikai apprec glītu un gudru sievišķi, bet čigānu ballītē arī tik traki dejo ar čigānieti, ka Ričijs vnk nerāda, kas notiek tālāk...

Manuprāt, homoseksuālistiem nebūtu jākomentē kultūras parādības, jo visur kā spogulī redz tikai savu slimību. Ričija Holmsa interpretācijā bija viegli paironizēts par daudzajām teorijām, kurās tika runāts par Holmsa un Vatsona iespējamo mīlestību. Ja godātais kritiķis būtu noskatījies filmu, viņš zinātu, ka visam stāstam pāri bija Holmsa nelaimīgā mīlestība pret jaunkundzi, kas mira pašā filmas sākumā un atriebība par viņas nāvi.