Skaistas sievietes solo

—90.gadu Holivudas zvaigzne, kuras benefice Stīvena Frīrsa filma Cheri ir lielisks darbs — labas aktrises, skaistas sievietes solo. Jautātājs par dāmām un viņu puisēniem, visticamāk, vienā katlā bija sametis Keitas Vinsletas filmas The Reader/Lasītājs (stāsts par vācietes, vēlāk par kara noziegumiem notiesātās pieaugušās Hannas un tīņa kaislību un attiecībām visa mūža garumā) un filmas Cheri motīvus. Abas filmas šajās dienās piedzīvoja skates Berlīnes festivālā. Cheri sižets vēstī par labi situētu kurtizāni XIX un XX gadsimta mijā Parīzē. Viņa bauda neatkarības un bagātības augļus, pamazām samierinoties ar neizbēgamo novecošanu. Filmu pēc franču rakstnieces Koletes romāna ir veidojis brits Stīvens Frīrss — pārliecinošs profesionālis, kurš filmē daudz, intensīvi un dažādi. Viņa pēdējā laika spilgtākais sasniegums ir Karaliene — drāma, kura atnesa balvu grēdas britu aktrisei Helēnai Mirenai. Vai Cheri un tās zvaigzni Mišelu Feiferi gaida kas līdzīgs? Iespējams, jā, kaut Cheri aktrisei neizvirza tik sarežģītus uzdevumus kā savulaik Mirenai — Karaliene, proti, nospēlēt pie dzīvības un labas veselības esošo karalieni Elizabeti II. Feiferes varone Lea ir tikai skaista sieviete, kuru filmas autori lutina ar izmeklētiem jūgendstila tērpiem un izsmalcinātu vidi — pašas Leas savrupmāju un viņas biznesa placdarmu greznu gultu, kura, kā ar atbruņojošu ironiju norāda Lea, ir viņas vienīgais "biznesa fundaments". "Jūs nevarat iedomāties, cik bagātas bija šīs sievietes — profesionālās kurtizānes," sajūsminājās Stīvens Frīrss. Cheri stāsts aiz tā ironiskās, dekoratīvās virskārtas ir drāma, kuras norises ir liktenīgas visiem tās varoņiem. Gan Leai, gan viņas krietni jaunākajam mīļākajam — viņas kādreizējās kolēģes, arī slavenas kurtizānes dēlam, sauktam par Cheri —, gan viņa jauniņajai sievai, kuru Cheri apņem pēc romāna daudzu gadu garumā ar Leu. Filmas izsmalcinātais, rotaļīgais stils, dzirkstošie, ellīgi indīgie dialogi, ko risina Lea un viņas draudzenes kurtizānes pensijā, filmai nodrošinās jūsmīgu skatītāju auditoriju, kaut, iespējams, no Frīrsa kāds būtu gaidījis arī ko vairāk — ne tikai ironiski elegantu stāstu par novīstošu skaistumu luksusa vidē. Filmas tēma bija ideāls placdarms, lai prese neliktu mierā Mišelu Feiferi ar jautājumiem, kā jūtas aktrise, kurai ir piecdesmit, un kā ir "novecot Holivudā". Tēma acīmredzami aktrisei nebija komfortabla, kaut viņa turējās, mierinot ziņkārīgos — nekas šausmīgs ar tevi nenotiek arī tad, ja uz tevi pēkšņi sāk attiekties šis "milzīgais skaitlis". Cheri ir skaista aktrises benefice — līdzīga tai, kādu Jānis Streičs savulaik sarīkoja Vijai Artmanei filmā Teātris. Un Mišela Feifere nenoliedzami ir pelnījusi savu Teātri — filmu Cheri.