Ja atceraties, šīs Džeimsa Kamerona radītās kulta filmas otrajā sērijā, kas saucas Terminators. Tiesas diena, galvenais atrakciju "objekts" - kiborgs CS101 no sērijas T800, proti, tagadējais Kalifornijas mērs, tolaik vienkārši būdīgs komediants Arnolds Švarcenegers, kura atveidotajam "necilvēkam" pēkšņi sāka darboties kaut kāds humanoīda sirdij un sirdsapziņai līdzīgs "čips", starp tiem laikiem grandiozajām action ainām asprātīgi sprēgāja ar foršām frāzītēm, tipa Hasta la vista, beibī vai pavisam leģendāro I"ll be back!, kas norādīja uz filmas autoru labdabīgi ironisko attieksmi pret pašu sacerēto nākotnes vīziju. Pavisam citāda aina skatītāju sagaida ceturtajā daļā Terminators. Glābšana/Terminator Salvation. Kaut arī liktos - ja nu kam, bet režisoram ar repera stila uzvārdu Makdžī (McG), kurš no klipmeikeru lauciņa veiksmīgi startēja Holivudā ar senas kulta filmas Čārlija eņģeļi svaigo, temperamentīgo versiju, vajadzētu tehnoloģiski apgreidoto kiborgu kaulos ieviest pulka ironiskas enerģijas! Nekā tamlīdzīga - Terminators 4 sanācis pagalam nopietns kino, teju smagnēja traģēdija, kurā galvenais pasaules glābējs ar "Betmena" Kristjena Beila seju visu filmas laiku staigā ar tik norūpējušos ģīmi, it kā viņam lineāls būtu iebāzts ne tajā vietā.
Uz pašiznīcināšanos kārie
Laiks, kad notiek ceturtā Terminatora darbība, nemaz nav aiz kalniem - Losandželosa, 2018.gads. Draiskā un uz pašiznīcināšanos tik kārā civilizācija (t.i., mēs ar jums) jau paspējusi uzrīkot globālo atomkaru un saproducēt veselu armādu vizuāli iespaidīgu robotveidīgu mašīnu, kuras cīņai pret saviem radītājiem - cilvēkiem - vada ļaunais interneta tīkls Skynet, kurš vispār vairs nepakļaujas cilvēku pavēlēm. (Lieki apgrūtināt sevi ar jautājumiem, kāpēc mašīnveidīgie roboti izskatās akurāt precīzi nosperti no Maikla Beja Transformeru krāmu un dekorāciju noliktavas vai kāpēc daudzie "mazie" kiborgi killeri pārvietojas ar Betmenā. Tumsas bruņiniekā redzētā betmobiļa vraka mērogā 1:1 pavairotām kopijām - melniem dižriteņu motocikliem - vai galu galā kāpēc tieši amerikāņi atomkaros atkal ir tie izdzīvojušie, nevis, teiksim, ķīnieši vai latvieši...). Vārdsakot, cilvēku dzimumam pienācis "pilnīgs pesecs" (pesecs ir sermuliņš, ja kas ?).
Ragi un nagi
Bet, lai filma būtu, ir vajadzīgs varonis, un tāds ir izdomāts -
tas ir pretošanās kustības līderis Džons Konors (Beils), kurš
aicināts vienreiz par visām reizēm tik galā ar tehnoloģiskajiem
monstriem, kas apdraud cilvēku rases eksistenci (fināla batālija,
protams, uzņemta vērienīgi, bet nepārspēj kaut vai tos pašus Tumsas
bruņinieka Džokera pirotehniskos jokus, vispār ar kopējo action
dozu filmā kaut kā paknapi), toties netrūkst dziļdomīgu dialogu par
cilvēces nākotni. Visdīvainākais, varoņu savstarpējās attiecības
ir tik ļoti sapiņķerētas, kā kad mums būtu darīšana ar freidisku
drāmu, nevis izklaidējošu vasaras blokbāsteru. Piemēram, lai
izprastu, kādā veidā un formā Konora sabombardētajā karalaukā
sastaptais un Konora no Skynet ķetnām izpestītais izsamisušais
jauneklis - cilvēku brīvības cīnītājs Kails (Antons Jelčins) - kļūs
par nākamo šī paša Konora tēvu (!), nu, tur ar formāli atrādītu
Kaila ceļojumu laikā un telpā, kas reizēm atrisina dažādas ķibeles,
vien nepietiks. Tāpat nav īsti skaidrs, kāda velna pēc cilvēks
Konors - Beils korporējas ar kiborgu Markusu (interesants
jaunpienācējs no Austrālijas Sems Vorsingtons), kurš kuru katru
sekundi var izrādīties Skynet spiegs, un kas viņu starpā vispār par
attiecībām. Sitiet mani vai nost, bet apmierināties ar
konstatāciju, ka kiborgs Markuss cieš, jo nespēj samierināties ar
savu mehānisko "būtību", ir smieklīgi. Humānistisko patosu,
protams, uzsver fakts, ka Konora sieva (Braisa Dalasa Hovarda) ir
stāvoklī, bet tas arī norāda, ka filmai taps piektais turpinājums.
Savukārt tiem, kas cerēja ieraudzīt daudz no foršās bestijas -
aktrises Helēnas Bonemas-Kārteres (jo sevišķi pēc tam, kad
internetā paspruka foto ar Kārteres seju kā pusgatavam, jēlam
robotam, kāda viņas varone - ar vēzi slimā daktere - kļūst),
nāksies vilties - viņas loma ir tik pamatīgi apcirpta, kā smejies,
palikuši vien ragi un nagi. Un pavisam jau spekulatīvs gājiens ir
uz minūti palaist ekrānā Terminatora - Švarcenegera - klonu. Ja jau
tika lemts, ka ceturtajā filmā nepiedalās neviens no iepriekš
nodarbinātajiem aktieriem, kādēļ Ārnijam izdarīts tik bezjēdzīgs
lāča pakalpojums (pēc funkcijām šis tēls ir absolūti
neobligāts)?
Vienīgā labā ziņa ir tā, ka paša Švarcenegera bērniem, kurus Sanfrancisko mērs bija aizvedis uz pirmizrādi, filma esot dikti patikusi. Šamējie teikuši - kruta, šī bija vislabākā no Terminatora filmām!
Varam tikai iedomāties, kā personīgo bērnu sajūsmu par svaigo Terminatoru, kuru draudzīgi apsvilpj ASV kinokritiķi, uztvēra aktiera Arnolda Š. mākslinieciski trauslais ego... Jo viņš tak tur nespēlēja! Savu sūrstošo cemmi Ārnijs jau paspēja izkliegt vienā no pēdējiem Džeja Leno šoviem, kurā par svaigo Terminatoru Kalifornijas gubernators runāja vairāk nekā par ekonomisko krīzi.
***
Terminatoru sāga
Terminators/The Terminator (1984)
Terminators 2. Pastardiena/ Terminator 2: Judgment Day (1991)
Terminators 3. Mašīnu sacelšanās//Terminator 3: Rise of the Machines (2003)
Terminators. Glābšana/Terminator Salvation (2009).