Šoreiz Meta Deimona tēloto varoni nesauc Džeisons Borns, bet vienkārši Rojs Millers. ASV armijas oficieris Millers ir likumpaklausīgs militārists - ja reiz viņam no augstākās virspavēlniecības ticis dots uzdevums sameklēt Irākā masu iznīcināšanas ieročus, nešaubieties ne mirkli, Millers tos cītīgi meklēs! Jautājums, vai tos vispār šajā valstī var atrast, lai nu paliek uz bijušā ASV prezidenta Buša juniora un viņa starptautisko pakalpiņu sirdsapziņas. Mēs labi zinām, ar ko realitātē beidzās šī viena no XXI gadsimta lielākajām melu afērām, - ASV iestiga bezjēdzīgā karā uz ilgu laiku, un Allāhs vien zina, kad tās no turienes izkārpīsies.
Sveicieni Bornam
Šķiet, režisoru Polu Grīngrāsu un viņa sadarbības partneri Metu Deimonu (abu kopdarbs izvērtās par labākajām sērijas daļām triloģijā par atjautīgo un izturīgo amerikāņu specaģentu - tām, kas Borna pārspēks/The Bourne Supremacy un Borna ultimāts/The Bourne Ultimatum) šajā ar profesionāli apskaužamu temporitma izjūtu veidotajā action ("dokumentālā" bilde bieži imitē Grīngrāsa labākajā filmā Pazudušais reiss/United 93 lietoto rokas kameras stilu, piešķirot notiekošajam kvazidokumentālas klātbūtnes efektu) un spēcīga trillera sakausējumā vairs neinteresē ne galvenā varoņa "nekārtības ar galvu" - amnēzijas fenomens -, ne viltīgas daudzpakāpju starptautiskās sazvērestības teorijas. Zaļā zona, kā sauc to vietu ASV okupētajā Bagdādē, kuru pilnībā kontrolē amerikāņu armija, ir miera osta kara saplosītajā Irākā, un tieši tur notiek visas smalkās mahinācijas, kuras veic ASV specdienesti. Šajos melnajos darbos nav ne kripatas mistikas, tikai konkrētība (vara, nauda, nafta un ietekme - tas ir tas "konkrētais", kas interesē Pentagona un Lenglijas žurkas Irākā, nevis masu ieroču likvidēšana un demokrātijas ieviešana), tāpēc Millers kā pārlieku centīgs personāžs, kurš kalpo likumam, ne "sejām" un kurš traucē militāristu un CIP darboņiem veikt savas štelles, ir vienkārši jālikvidē - kā nevēlams liecinieks, kā cilvēks, kurš "pārāk daudz zina".
Savtīgās spēles
Lai gan filma tapusi pēc kāda The Washington Post žurnālista vērojumiem, kad tas strādājis Bagdādē 2003. gadā, grāmatas publicistiskā doma noved pie gauži elementāras idejas - kamēr Irākā notiek karš, šajās "zaļajās zonās" sēž militārie un izlūkošanas ierēdņi, kuri kā no Ziloņkaula torņa "vada" svešu valsti un muhļī kaut kādas savtīgas operācijas, kurām ar reālo karu nav ne mazākā sakara. Taču ar šādu politizētu lozungu bija par maz piedzīvojumu jeb action filmai, tādēļ materiālu uzlaboja slavens scenārists Braiens Helgelends (Losandželosa. Konfidenciāli u. c.), kurš idejisko message apaudzēja ar treknu kriminālo un trillerisko miesu - interesantu, aizraujošu sižetu. Šis darbs filmā Helgelendam ir izdevies teicami - jāgarlaikojas nebūs pat tiem gudreļiem, kuri ne acu galā nevarēja ciest Grīngrāsa sastiķēto, kino formas ziņā ļoti atraktīvo, pat virtuozo, taču būtībā (t. i., pēc filmas satura) absolūti bezjēdzīgo supervaroņa Borna plosīšanos. Šoreiz skatītājam tā vietā, lai justu stiprus galvas reiboņus no nenonāvējamā sprīdīša Deimona hiperaktīvās lēkāšanas pa valstīm un ekrānu (kā Borna ultimātā), būs ar galviņu drusku jāpadomā, kurš šajā kriminālajā spēlē ir kurš - labais un ļaunais. Vēl, ja ņem vērā, ka spiegu un nodevēju netrūkst nedz uz Bagdādes tirgus plača, nedz drošajā zaļajā zonā. Galu galā arī brits Grīngrāss taču ir Anglijā populārākā žurnālistiskās izmeklēšanas TV šova World in Action "idejiskais tēvs", nevis pastulbu bojeviku štancētājs, kas glābj Holivudas kasi.
Ak, jā, - Grīngrāsa operators šajā filmā ir oskarneša Sapiera filmētājs Berijs Ekroids, tā ka "bilde" Zaļajā zonā ir vienkārši lieliska. Un karš kā absurds, kas līdzinās narkotiskam murgam, šajā filmā uzplaukst krāšņi. Brīžam pat liekas - nu, tie militāristi toč" ir nojūgušies savās zēnu rotaļās. Viņi, ne Bagdādes burbuļojošās arābu masas, kas šaudās pa ekrānu kā skudriņas, ir nepieskaitāmie.