Šajā blogā sniegšu nelielu ieskatu savā līdzšinējā darbā. To iedalīšu trīs daļās – par ELK darbību, par darbu Ārlietu komisijā, kā arī par darbību, vadot Saeimas NATO Parlamentārās Asamblejas delegāciju.
Eiropas lietu komisijā ikdienas darbs saistās ar valdības nostājas apstiprināšanu ES jautājumos. No visa plašā ES jautājuma loka gribu fokusēties uz trim pašlaik prioritārām jomām, proti, lauksaimniecību, enerģētiku un ES fondiem.
Lielāko gandarījumu ir sniedzis brauciens uz Briseli kopā ar kolēģi no Tautsaimniecības komisijas, lai informētu par Latvijas interesēm Kopīgās lauksaimniecības politikas reformās. Domāju, ka Briselē bija svarīgi paust Saeimas viedokli , it īpaši, ņemot vērā, ka Latvijā ir vienota nostāja gan oficiālajās instancēs, gan sabiedriskajās organizācijās. Šis brauciens tiešām uzskatāms par lietderīgu un rezultatīvu, jo saņēmām apstiprinājumu par ES tiešmaksājumu palielināšanu Latvijas lauksaimniekiem.
Acīmredzot enerģētikas jomā mēs vēl neesam sasnieguši tikpat saskaņotu nostāju. Valdības deklarācijā it kā skaidri definēts – kopīga ES enerģētikas politika, piegāžu drošība, Baltijas valstu starpsavienojumi. Tomēr, runājot par enerģētiku mūsu komisijā, ir konstatēts, ka signāli mēdz būt pretrunīgi. Šajā sakarā ELK no ministra Vējoņa lūdza informāciju par iespējami izteikto atbalstu Krievijas iecerēm attīstīt atomelektrostaciju Kaļiņingradā. Neskaidrības varētu mulsināt mūsu partnerus Eiropas Savienībā un apdraudētu iespējas iegūt finansiālo atbalstu no ES. Tomēr premjers Eiropadomes sēdē 4.februārī uzsvēra nepieciešamību pēc sašķidrinātās gāzes termināļa, lai mazinātu mūsu atkarību no viena piegādātāja. Jebkurā gadījumā, deputātiem vēl cītīgi jāseko līdzi norisēm gan Latvijā, gan arī Briselē.
To pašu var teikt par ES fondiem. Izskatās, ka kaut kas klibo ar šo fondu administrēšanu, jo patērētājam ir grūti tajā orientēties, pastāv pārmērīgi liela birokrātija un būtu nepieciešams izveidot „vienas pieturas aģentūru”. Plašsaziņas līdzekļos parādās arvien vairāk sižetu par nelietderīgu ES naudas izmantošanu vai arī nespēju to apgūt. Drīz pēc budžeta pieņemšanas notika ELK sēde kopā ar Valsts kontrolieri un finanšu ministru. Iespējams, jāmēģina ar kopīgiem spēkiem uzlabot fondu administrēšanu, jo arī Briseles komandējuma laikā saņēmām signālus, ka Eiropas Komisijai ir prasības šo to mainīt un uzlabot šajā jomā.
Ārlietu komisijas darbība ir bijusi saistīta ar vairāku jautājumu aktualizēšanu Saeimas dienaskārtībā, piemēram, par Baltkrieviju. Manuprāt, komisija veiksmīgi izstrādāja vienbalsīgu un līdzsvarotu paziņojumu, nosodot 19.decembra notikumus un prasot vīzu režīma ierobežojumus vairākām Baltkrievijas amatpersonām. Arī mans palīgs Roberts Goreckis pielika savu roku šī paziņojuma izstrādē. Viņš piedalījās arī paziņojuma par Saeimas atbalstu Gruzijai gatavošanā, jo nedrīkst aizmirst šo Latvijai svarīgo partneri.
Noteikti jāmin Saeimas debates par ārpolitiku un ES jautājumiem. Tās līdz šim (pēc budžeta debatēm) bijušas vienas no svarīgākajām un interesantākajām diskusijām 10.Saeimā. Man bija gandarījums par Latvijas ārpolitiku runāt no Saeimas tribīnes, bet, manuprāt, tikpat lietderīgas bija arī iepriekšējās dienas diskusijas ar ekspertiem komisijas sēdē. Pateicoties šīm Saeimas debatēm, ārpolitika ieguva pienācīgu sabiedrības uzmanību.
Vadot Saeimas NATO Parlamentārās Asamblejas delegāciju, man ir bijusi iespēja turpināt sekot līdzi aizsardzības un drošības politikas jautājumiem. Te svarīga ir starptautiskā aprite. Savos komandējumos Varšavā un Vašingtonā, varēju uzklausīt partneru viedokļus un skaidri paust Latvijas nostāju. Īpaši aktuāla ir mūsu reģionālā drošība, ASV iesaiste tajā, kā arī NATO – Krievijas attiecību dinamika.
Savu iepriekšējo darba pieredzi – esmu strādājis kā jurists, diplomāts un ministrs – pilnībā varu likt lietā Saeimas darbā. Kā viens no deputātiem, kas Saeimā ievēlēti pirmo reizi, centīšos arī turpmāk ar aktīvu un atklātu darbu strādāt tautas un vēlētāju interesēs.