Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

9.maijs Latvijā

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Saulkrastietis
S
Nerakstiet neko sliktu par Artūru Ancānu. Savā portālā saulkrastos.lv viņš "sliktajiem" liedz komentēt rakstus. Šim cilvēkam vārda brīvība nav svēta!
Aldis
A
Man tās 9. maija ākstības riebjas, kopā ar kādreizējiem kolēģiem ņirgājamies par Pārdaugavas monstru no tā atklāšanas dienas, taču ir viens bet.. Tas ir atsevišķi rakstāms materiāls, par krieviem - frontiniekiem, kurus nelaida mājās un speciāli pataisīja par okupantiem. Tā to arī sauca viņu komisāri: latviešu fašistiem nedrīkst uzticēt stratēģiski svarīgus objektus. Tas ir tiešs citāts, ko man teica kāds cilvēks 1984. gadā (tagad viņš ir aizsaulē). Viņš vēl teica, ka prātā nebija nācis palikt Latvijā. Uz mājām, bet okupācijas vara nekur nelaida. Jārēķina, ka tādu bez vainas vainīgo bija desmitiem tūkstošu jau pašā pirmajā pēckara gadā.
Barons
B
Lai nu Ancāna kungs paliek pie kordiriģēšanas... Un nav te daudz jāvaimanā. 9.maijs ir realitāte, 16. marts ir realitāte, 25. marts un 14. jūnijs ir realitāte. Tas, kā katrs piemin šos datumus, ir tikai kultūras jautājums. Ir tikai nožēlojami, ka valsts vadība vienādi neizturas pret visiem. Utaiņiem ir atļauts viss...
lauķe
l
Raksts tiešām patiess, kaut arī uzdzen pesimismu! Bet Artūram gan nav taisnība! Kaut kā neatceros kādus" labumus" Latvijai veda no Krievijas.Man atmiņā palikuši tikai tukšie veikali un darba vietas partkoms!
Artūram taisnība
A
Nu, ne gluži vēl viens karogs, bet vēl viena valsts valoda Latvijai piestāvētu. Ir tāda zīme - ja slāvus neliek mierā, viņi vēlas pierādīt savu brīvību. Un viņi to izdarīs, bet nevienam no tā nekļūs labāk. Valsts ieņēmusi tādu pozīciju, kurā tā uzreiz zaudē psiholoģiski - "okupantu" apspiedēja lomu, kura nav aktuāla kaut vai tāpēc, ka vairums krievu Latvijā jūtas piederīgi Latvijai, bet atbalsta savu "sakņu" zemes panākumus un līdzpārdzīvo bēdām, turklāt viņi ir dzimuši šeit, nevis atbraukuši. Un tie, kas atbraukuši, atbraukuši labākas dzīves neklējumos, jo PSRS laikos, lai mazās valstis nepretotos, visus lbumus veda no Krievijas uz tām, tostarp arī ļoti daudz ieguldīja Latvijas PSR.
Winterzauber
W
Taisnība vien būs Imantam Ziedonim viņa "Epifānijās" (es šeit domāju ielikto ideju): "Un pret savu tautas dziesmu var jau tikai savējais ......"
laila
l
Jā, ir nepieņemama tā komunistu ālēšanās, bet no otras puses - uzrunājiet igauni krieviski.. Jau pirms 15 gadiem mums skolas ekskursijā Igaunijā atcirta "I do not speak russian", pieminekli no Tallinas centra aizvāca, bet ko latvieši? Sen pa TV intervēja folkloras kopas puišus, kuri atzina, ka latviešu nespēja apvienoties ir bijusi galvenā nelaime. Kamēr komunisti/ imperiālisti turas apmēram vienkopus, latvieši pa stūriem mētā apvainojumus un vaimanā, cik visi ļauni un neganti pret bāleliņiem.
diagnoze
d
un Senajam10.05.2009 20:38 Pamācīšu jūs vēl latviski: jūs neesAt sarunas vērts. Jo jūsu sarunas vienīgais temats ir jūsu personas kvalitāte. Par mani runā to un to... Apnika.
YL
Y
Tas liecina vien to, ka policija mums ir krievināta pēc izskata un pēc idejas. Un visas tās apsardzes firmas iespējams ir GRU dienestā. Notiek plānveidīga Latvijas sovetkrievināšana. Okupantu valoda jau ir otrā , pat pirmā valsts valoda, kurā labprāt runā prezidents, ministri un armijas komandieri. Starp citu - Latvijas armijā virsnieki, kuriem bija vāciski vai krieviski uzvārdi, tos latviskoja.
hjk
h
Autoram liela (un pavisam vienkārša) taisnība. Ne jau tikai jācīnās pret svešu simboliku - vismaz valsts iestādēs (it īpaši policijā un citās kārtībsargājošās institūcijās), bet jārada neiecietība pret visādu ākstīšanos lielos oficiālos pasākumos. Piemēram, staigāšana krekliņos ar Če Gevaras attēlu (pašreiz jau tā kā pieklususi). Tā nav brīvības ierobezošana - mājās lai pielūdz ij Staļinu, ij Fidelu, ij Putinu, ij deviņgalvainu pūķi, bet publiskā telpā apkārtējiem vajadzētu paust savu noliedzošo attieksmi, vislabāk - ironiskā, izsmejošā formā... Tas, ka kādas valsts diplomāts braukā mašīnā ar savas valsts karodziņu, ir pilnīgi normāli un nekaitīgi, taču arī tad ikviens var pieklājīgi paust savu attieksmi ar ironisku smaidu vai nosodošu galvas grozīšanu vai pat pirksta pielikšanu pie deniņiem. Vai gluži otrādi - apsveikt draudzīgas valsts pārstāvi ar platu samidu, rokas mājienu, laipnu skatu. Tās visas ir detaļas. Daudz svarīgāk, lai pašu iedzīvotāji (kaimiņi, darbabiedri utt.) nelepotos ar oranžmelnām lentītēm, jo sastaptu izsmieklu un klusu nosodījumu. Protams, tas šunelis ar to oranžmelno banti (žetons par to!) ir viens no labākajiem (negribētajiem) rādītājiem, cik trula un bezgaumīga ir tā padarīšana. Vairāk tādu vajadzētu - katrai šnabja pudelei - oranžu lentīti, pie katras tualetes - to pašu! Un, protams, nevajag aizskart vecīšus un vecenītes, kam nekā cita nav palicis, kā atmiņas par kādreizējo spožumu un (bieži vien īstu) varonību. Bet stulbas skuķes, kas sien ap vēderu oranžmelnu auklu vai puišeļus, kas `lepojas` ar Andreja krustu, nesaprotot, kas tas vispār tāds, gan nenāktu par ļaunu pavilkt uz zoba.
Smiltēns
S
ik.
OxO
O
Ko raksta autors domā par to, ka Rīgas ielās šajās dienās braukā dažādu oficiālu apsardzes firmu autiņi, kuros sēž ar ieročiem bruņotas personas, greznojušās gan pašas, gan savus autiņus apkarinot ar tām pašām regālijām, kādas sev pie krūtīm sprauž Krievijas valsts prezidents un premjerministrs? Vai šie ar ieročiem bruņotie, pa Latvijas galvaspilsētu braukājošie ļaudis turpmāk būs jāuzskata par bruņotiem kaimiņvalsts interešu paudējiem, ja jau demonstratīvi piesprauduši šīs valsts militārās regālijas?
Senais>Dmitrijam
S
Pieminēt tikai slikto, resp. tos degradējušos , pie kam vienpusīgi tikai krievus, tā ir tendence. Spriežot pās rakstītās valodas, Jūs neesiet tāds muļķītis kā "un" . Katrā tautā ir cik tik uziet pabiras, un latviešiem tāpat (esmu dzirdējis kā šie runā, izmantojot krieviskus saistvārdus, ja tā var teikt). Tomēr es esmu pārliecināts, ka Tam tur, jo es nezinu kas ir Tas tur, un melo tie, kas saka, ka zin, katrs ir svarīgs. Vienalga vai klaidonis zem tilta, vai Romas pāvests kaut vai. Un katram ir dotas cilvēktiesības, kam jābūt garantētām, un kurās ietilpst saņemt sodu, ja pārkāpj likumu. Bet sarunāties svešvalodā ir mans egoistisks prieciņš, kā tie viens pamanīja, un nav gan man gadījies neviens pats šeit ilgāk par dažiem gadiem dzīvojošs, kas nemaz neprastu latviski. Es jau rakstīju, ka runāju tā cilvēka dzimtajā valodā, ja pamanu, ka tam kādas grūtības un ne jau tik milzīgas, kā, ja man vajadzētu izteikties japāniski.
kalvis
k
muusu speeks ir dazhaadiibaa,nekas jau labs arii nebuus,ja mees visi buusim pareizi izteesti,ljoti kulturaali un pareizi orienteeti, mainiisim un uzlabosim katrs pats savu cilveecisko kvalitaati un paliidzeesim ja vajadzees arii citiem.
Kālis
K
Pameklējot gūglē var saprast kādēļ šim cilvēkam (Ancāna kungam) tā vien vajag uzrakstīt vienalga kaut ko publicitātei... kaut vai bez satura.. vai par tantiņu, kas iet pāri ielai vai šādu te... viņš tak izrādās ir Pilsoniskās Savienības biedrs... nu tie tak itkā ir pret TB un tās metodēm... bet nu Ancāns tik močī pa TB stiliņam... kaut kas te nav tīrs... :)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies mākslinieks Eižens Valpēters

Ziemassvētku laikā 23. decembrī mūžībā devies mākslinieks nonkonformists, grāmatas Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs. 60-tie un 70-tie gadi (2010) sastādītājs Eižens Valpēters (1943–20...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja