Latvijā patiešām ir daudz darīt gribošu un varošu cilvēku. Daļa no viņiem, arī Guntis Belēvičs, noticējuši, ka šoreiz jau nu patiesi šiem politbiznesa īstenotājiem nepieciešami reāli uzņēmēji ar idejām un pozitīvu pieredzi.
Bet līdzīgi kā šahā, arī AŠ-am visi ir bandinieki, kurus pēc nepieciešamības un paša iegribām drīkst upurēt cēlāku mērķu labā. Viendien var dziedāt slavas dziesmas, bet jau otrā dienā – nolemt nežēlībai.
Turklāt šoreiz par brīviem, demokrātiskā un tiesiskā valstī atbilstošiem uzskatiem. Ja var ticēt Belēvičam, tad AŠ dusmu pamatā var būt izteikumi par atbalsta sniegšanu latvietim, krievam, ebrejam, čigānam, gejam – katram, kuram sāpot sirds par Latviju.
Šāda AŠ taktika liecina, ka darīt, domāt un pat izteikties drīkst tikai, ja tas ir pieņemami saimniekam. Cilvēks, kuram ir savs viedoklis par valsti un tajā dzīvojošajiem cilvēkiem, kļūst lieks. Cilvēkiem ar atšķirīgiem uzskatiem šajā partijā un tai pietuvinātajā uzņēmēju kustībā nav vietas, jo tīkamāki ir paklausīgie, kas pretī nerunās.