No 11.marta līdz 11.aprīlim Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs aplūkojama fotogrāfa Ulda Brieža izstāde “Laika mednieks”, informēja muzeja pārstāve Anda Boluža. Izstāde būs iekārtota muzeja abos stāvos, ekspozīcijā iekļautas aptuveni sešdesmit fotogrāfijas, kas uzņemtas laikā no 60. gadu vidus līdz 90. gadiem. To vienojošā tēma – jūra. Vienlaicīgi ar izstādes norisi izdevniecība “Neputns” laidīs klajā autoram veltītu grāmatu “Laika mednieks”. Tās sastādītāja, mākslas zinātniece Laima Slava ir teikusi: “Tās ir viņa domās, ideālismā un pieredzē izauklētās Latvijas sejas, kuras Uldis Briedis pēta un atklāj ar savu Laika Mednieka skatu. Sava seja ir Jūrai, sava – Zemei, Latvijas laukiem, sava Pilsētai un arī Galvaspilsētai – sava, tāpat kā sava ir Politikai, notikumu veidotājai un paudējai.”
Uldis Briedis dzimis 1940. gadā Ārlavas pagasta “Pērkoņos” Talsu apriņķī. 1961. gadā pārcēlies uz dzīvi Liepājā un ar citiem zvejniekiem devies jūrā, līdz 1966. gadā sācis strādāt kā fotogrāfs vietējo laikrakstu redakcijās. Kopš 1979. gada dzīvo Rīgā. Divpadsmit gadus strādājis avīzes “Padomju Jaunatne” redakcijā. Kopš 1990. gada - laikraksta “Diena” fotogrāfs. 1984. un 1988. gadā atzīts par labāko preses fotogrāfu. 1988. gadā saņēmis Žurnālistu savienības Pētera Stučkas prēmiju. Ieguvis balvu “Zelta nagla” kā labākais portretists 1997. un 2000. gadā. Tomēr vairāk kā apbalvojumu saraksts Uldi Briedi raksturo viņa dēkas. 1975. gadā kopā ar Ingvaru Leiti uz velosipēdiem devušies braucienā uz Vladivostoku, medījis vāveres Sibīrijā. Leģendārs ir Liepājas periods, ko fotogrāfs kopā ar Ēriku Hānbergu aprakstījis grāmatā “Vāgūzis”. Laima Slava tikko izdotajā albumā “Laika mednieks” raksta: “Taisnprātīgs, vienkāršs un talantīgs, savu talantu kā rotaļājoties attīstījis un tai pašā laikā eksistenciāli būtiskās domas krustu šķērsu vienatnē izdomājis, viņš pieder pie to cilvēku kategorijas, ar kuriem tikšanās ir īstena veldze. Viņš rada vairāk klusējoša un vērojoša cilvēka iespaidu, kaut stāstāmā daudz, jo dēkaiņa gēns (kā jau romantiķim) viņā uzkrājis piedzīvojumu gūzmu, atliek tikai izprovocēt.”
Piekrastes skati fotogrāfa arhīvā nav nejauši, jo jūra allaž bijusi viņam tuva, atklāja A.Boluža. Uldis Briedis fotografējis gan zvejniekus, tiem velkot no ūdens tīklus vai laivās ceļot lomu, gan draugus, kuri atlaidušies pludmales smiltīs, gan norises, kas nu kļuvušas vēsturiskas – robežsardzes uzecēto Liepājas jūrmalu vai padomju armijas pamestās zemūdenes Bolderājā. Vērojot melnbaltos, uz foto filmas iegūtos attēlus, iespējams apjaust laikam līdzi aizgājušo piekrastes iedzīvi – vējā žūstošos, sievu lāpītos tīklus, reņģu stāvvadus, nēģu murdu tačus, “jūras zirdziņus”, kā pats autors dēvē zirgus, kas vilkuši no ūdens ar lomu piekrautos ratus. Ulda Brieža dokumentālajās fotogrāfijās kuģi dodas jūrā starp bangojošiem viļņiem un cilvēks, matiem plīvojot vējā, miedz acis saulē.