- bankas veido finanšu sistēmas asinsriti,
- noguldītāju panika var sagraut jebkuru, arī visspēcīgāko banku,
- ekonomikas un finanšu satricinājumu laikā (un ne tikai) atbildīgajām amatpersonām ir jāapsver katrs vārds, katra paziņojuma lietderība.
Šovakar atbildīgās amatpersonas LTV 1. kanālā spriedīs par to, kas notiek ar Latvijas finanšu sistēmu. Tas nozīmē, ka ar trīcošām sirdīm jāgaida – ko gan tās mums atkal paudīs.
Lai saprastu, ka bažas nav bez pamata, atcerēsimies nesenos notikumus.
Vispirms: pēc zināma baumu perioda tika paziņots par valdības plānu pārņemt Parex bankas kontrolpaketi. Šī varētu būt nomierinoša ziņa noguldītājiem un būtībā arī visai finanšu sistēmai, jo apstākļos, kad gan Amerikā, gan Eiropā valdības savas bankas glābj, nevar izslēgt arī šādu mūsu valdības rīcību.
Un tālāk? No TV ekrāna dzirdot FKTK priekšsēdētāja vietnieka Brazovska kunga visai neveiklās atbildes, kā arī ziņu par 60 miljonu aizplūšanu no Parex bankas neilgā laikā, saprotam - tomēr jāsāk uztraukties.
Bet pēc tam - kronis visam – parādās FKTK priekšsēdētājas Krūmanes kundzes paziņojums, ka no Parex bankas īsā laikā aizplūduši 240(!) miljoni. Pēc tā atliek vien secināt, ka finanšu tirgus uzraudzītāju labā roka nezin, ko dara kreisā. Diez vai līdzēja arī tas, ka vēlāk tika precizēts: viens ir domājis vienu laika periodu, bet otrs ir ziņojis par citu.
Šādi paziņojumi ir ideāla augsne noguldītāju panikas veidošanai. Vārdam šajā gadījumā ir milzīga, pat izšķiroša nozīme.
Secinājums no neveiksmīgajiem paziņojumiem radās pats no sevis – noguldītājiem jāsteidzas uz banku izņemt savu naudu, jo kurš gan grib palikt pēdējais? Nupat uzzinājām, ka depozītu apjoms šajās dienās Parex bankā samazinājies par 0.8% - tas ir liels skaitlis, ievērojot depozītu apjomu – aptuveni 1,7 miljardi - un ievērojot arī to, ka pirmdien tika noteiktas sankcijas par depozītu laušanu 10% apjomā. Tomēr iespējams, ka skaitlis varētu būt arī lielāks, ja - kā ziņoja plašsaziņas līdzekļi - nemitīgi nebūtu „uzkārusies” Parex datorsistēma un „pie teikšanas” būtu tikuši arī pārējie, ne mazāk satrauktie noguldītāji.
Radās arī otrs jautājums. Cik abas nosauktās FKTK amatpersonas ir kompetentas banku uzraudzības jautājumos? Abi gan nāk no finanšu sfēras, bet līdz šim nav bijuši pazīstami kā banku speciālisti. Divdesmit gados, kopš Latvijā veidojusies patstāvīga banku sistēma, mums ir arī pietiekami daudz zinošu un izglītotu baņķieru. Bet, kā jau dažkārt, amatpersonu virzīšana, iespējams, notikusi pēc politiskā principa. Par šo principu mums visiem var nākties dārgi samaksāt.
Vēl dažus vārdus par Parex bankas pārņemšanu. Pieļauju (lai gan maz ticams), ka kopš brīža, kad Parex īpašnieki lūdza valsts atbalstu, līdz brīdim, kad par to tika pieņemts lēmums, bija veikts neatkarīgs, kompetents bankas finanšu situācijas novērtējums un noteikta tās vērtība. Tomēr glābšanas plāns prasīs arī mūsu, nodokļu maksātāju, naudu. Tāpēc ticība plāna pamatotībai varētu būt vienīgi tad, ja mēs redzētu, ka ir pilnībā „atslepenoti” un bankā ieķīlāti visi Kargina un Krasovicka īpašumi – arī tie, kas pieder ārzonu kompānijām, arī tie, kas tuvākajiem radiniekiem. Šāda informācija pavisam noteikti nav slēpjama, un, ja tādas līdz šim nav bijis, ir pamats šaubīties, vai tiešām bankas īpašnieki ir gatavi riskēt ar visu sev piederošo un vai noguldītājiem nebūtu jāuztraucas par savas naudas likteni.
Tāpat no valdības vadītāja gaidījām atspēkojumu dažādām baumām. Piemēram, par to, kāpēc tomēr pirms 10.novembra no Parex bankas aizplūda tik daudz pašvaldību naudas? Vai tas nenotika speciāli? Kāpēc par Parex bankas padomes priekšsēdētāju tiek virzīts Tautas partijas biedrs, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Bičevskis, kurš nav banku speciālists, bet pamanījās prēmēt ministrijas darbiniekus, kad konceptuāli bija pieņemts lēmums par prēmiju nepiešķiršanu. Diezin vai cilvēki varēs uzticēties bankai, ja tās padomi vadīs persona, kura ir blēdījusies.
Labs signāls (no vienas puses) ir pieredzējušā Ineša Feifera iecelšana par Parex bankas prezidentu, lai gan arī šeit iezogas bažas – vai milzīgie papildus pienākumi nekaitēs Latvijas Hipotēku un zemes bankas darbībai.
Atliek cerēt, ka amatpersonas būs sapratušas, cik bīstami ir nekompetenti paziņojumi finanšu satricinājumu brīžos, ka āžiem-dārzniekiem šobrīd nav īstais laiks. Latvijas pilsoņi ir tiesīgi sagaidīt kompetentu rīcību no personām, kuras nodokļu maksātāji uztur, kā arī redzēt skaidru valdības rīcības plānu gan budžeta politikas ietvaros, gan arī ekonomikas un finanšu sistēmas stabilizācijā.