Būvdarbu laikā atrod metāla kārbu ar Zentas Mauriņas arhīvu

forši! I strādniekiem kāds labs vārds ticis! Forši!

Kādi superīgi strādnieki. Malači!

Man ar nepatika Mauriņas publikācijas, tādas paštaisnas un moceklīgas, pesimisms un nolemtība.

Prieks par strādniekiem, kas zināja , kas ir Zenta Mauriņa!!

Edvarts Virza par šo ziņu nebūtu priecājies, viņš nevarēja ciest Mauriņu.

Lieliska ziņa! Gan tāpēc ka šis atradums bagātinās mūsu kultūrvēturi par dižajiem latviešiem, gan tāpēc ka mūsu zemītē garīgi bagāti ir arī vienkārši darba darītāji. Vajadzēs aizbraukt līdz viņiem un pasniegt kādu sirsnīgu dāvaniņu.

nABAGA SKOLĒNI...

Prieks, ka joprojām Latviešu strādnieks-racējs ir gana izglītots cilvēks, kam vispār varēja ienākt prātā, ka kārbas saturam var būt kāda vērtība. Padomājiet - jābūt vismaz kulturālam izglītotam cilvēkam, kas zina, kas ir Zenta Mauriņa. Cik % no mūsu šodienas "vēlētāju" sabiedrības ir šādi cilvēki? Paraugies uz ielu! Savādāk tās ir tikai kaut kādas sadalījušās vēstules..

Braucot prom daudzi domāja, ka tas uz neilgu laiku, tāpēc , ko nevarēja paņemt līdzi paslēpa. Ja tie ir privāti dokumenti, kā vēstules un tamlīdzīgi intīma rakstura papīri, tie noteikti jāiznīcina, nevis, kā pie mums pieņemts, jābāž tur ziņkārīgie deguni.

Malachi straadnieki! Prieks par labu zinhu!

Prieks un reizē skumjas...

Tas ir esmes prieks, ka šīs burtnīciņas ir atradušās.