Smagie lauku darbi gūlās uz Kārļa un vecākā brāļa Jāņa pleciem. Sešpadsmit gadu vecumā sāka strādāt Staiceles papīrfabrikā. Apveltīts ar daudziem dabas dotiem talantiem, Kārlis iesaistījās Staiceles kultūras dzīvē: dziedāja korī, spēlēja teātri, izrādēm zīmēja dekorācijas, muzicēja orķestrī. 1939. gadā Rozēnu pagasta namā Staicelē tika sarīkota viņa pirmā zīmējumu un gleznu izstāde. 1943. gadā tika iesaukts vācu armijā. Piedalījās karadarbībā no Ļeņingradas līdz Šauļiem Lietuvā. Dezertējis. Atgriezās dzimtajā Vidzemē, kur 1944. gada rudenī karadarbība bija beigusies. Ar saviem kara biedriem bēguļoja. Sagūstīts un ieslodzīts Odzienas filtrācijas nometnē. No turienes nosūtīts uz koncentrācijas nometni Oņegas ezera apkārtnē Karēlijā. Pārdzīvojis pazemojumus, badu, izdzīvojis, garīgi nesalauzts 1947. gadā atgriezās Latvijā. Atkal iesaistījās sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Pilnveidoja savu gleznošanas prasmi pašdarbības kursos. Savu laiku vadījis Staiceles papīrfabrikas DOSAAF organizāciju. Izveidojis ātrlaivu sekciju Staicelē un vadījis Limbažu rajona Ūdens moto sporta biedrību. Bijis brīvprātīgās ugunsdzēsēju komandas priekšnieks Staicelē. Šodien Latvijā pazīstams gleznotājs – naivists. Joprojām dzīvo Staicelē un turpina radoši strādāt,” K.Kera dzīvesstāstu iezīmēja J.Erno.Ieeja par ziedojumiem.
Demonstrēs dokumentālo filmu “Mīlestības altāra gleznotājs”
Trešdien, 31.martā plkst.18 Latvijas Okupācijas muzejā tiks demonstrēta dokumentālā filma par mākslinieku - naivistu Kārli Keri “Mīlestības altāra gleznotājs”, informēja muzeja vadītājs Jānis Erno. “Kārlis Kere dzimis 1921. gada 18. decembrī Rozēnu pagasta „Saču” mājās gājēju ģimenē. Mācījies Vīķu un Salacas pamatskolās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.