Dialogs par Vadoni-Saimnieku un viņa atbildību

Formāts atgādina mistera Garisona un Mr. Hat (cepurnieks?) iekšējo dialogu iz Dienvidparka :)

nu gan diareja...pen-palaaaa

Man ne Krievijas, ne Baltkrievijas, ne Francijas, ne Italijas varianti nav pieņemami. Nekādu radikālu maiņu Satversmē. Vēlētu prezidentu ? OK. Arbitrs ar plašākām tiesībām atlaist Saeimu un mazliet vairāk kompetencēm ārlietās. Premjieru ar lielāku teikšanu par savu valdību un ministriem. Paklausīgāki ministri, kam jaatbild personigi premjieram par planoto darbu izpildi Politiskās reklāmas lidzekļu griests ierobežots Saeimā veicināt kompromisu politiku iesaistot opozicijas Tautas iniciativu un referendumu paplašināšana Valsts kontrole ar kompetencem izsekot vai noradijumi tiek nemti verā Juridiskas struktūras neatkarīgākas no partijām un varas

Dies', cik pierakstījis!

Saistoši lasīt. Ir intriga. Nav skaidrs - kāds secinājums būs iznākumā? Svarīgi saprast - kur ir realitāte un kur ir mīti par tautas domāšanas īpašībām - masu apziņas iespējām atspoguļot pasauli, pieņemt lēmumus un izvērtēt savu lēmumu sekas. Marksisti uzskatīja, ka neierobežoti liels cilvēku kopums (tauta) spēj pieņemt efektīvus praktiskus lēmumus visdažādākāš profesionālās nozarēs, tai skaitā spēj pārvaldīt tautai piederošus ražošanas līdzekļus. (Katrs, kam gadījies piedalīties neorganizētā daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju kopsapulcē, piekritīs, ka kopsanākusi tauta ātri nogurst pati no savas klātbūtnes un no saviem centieniem kaut ko izlemt vai paveikt.) Acīmredzami, ka detalizēta, mērķtiecīga, kopsakarīga praktiska rīcība nav tautas domāšanas stiprā puse. Uz konkrētiem jautājumiem atbildes pēc definīcijas ir "aptuvenas". Piemēram, uz jautājumu - kad iesākās 3. tūkstošgade - atbilde bija "nekonkrēta" - daļa teica, ka 2000. gada 1. janvārī, jo gadam ir jauki apaļš skaitlis, daļa teica, ka 2001. gada 1. janvārī, jo nākošais gadu tūkstotis sākas tad, kad aizejošais gadu tūkstotis pagājis līdz pat pēdējai dienai. Tautas apziņai nav būtiski - kā ir "pareizi". Tautas apziņa zibenīgi un adekvāti reaģē uz jautājumu - "kurš no piedāvatajiem variantiem labāk patīk vairākumam"? Tautas apziņa nav supervarena prātu kopsumma, bet gan "vidējais" prāts. Citiem vārdiem, ja aplūkojam katra cilvēka individuālās intereses kā vektoru - summa nav visu vektoru garumu summa, bet gan pretēju vai atšķirīgi virzītu pūliņu un vēlmju summa (pretējas pūles savstarpēji "likvidējas"). Atgriežamies pie ļoti pilnvarota Vadoņa ievēlēšanas. Vairākuma ievēlēta Vadoņa rīcība pašam vairākumam iesākumā patiks. Mazākumam iesākumā būs "slikto un dumjo" loma, jo mazākumam pēc definīcijas būs nepopulārs viedoklis. Vadonis vairākuma vārdā un ar tā piekrišanu varēs mazākumam pievērt mutes. Vēlāk, ja vairākums jutīsies vīlies - Vadoni gāzīs. Vadonis kļūs par "slikto un dumjo", bet mazākums - par "netaisnīgi cietušajiem". Ieguvums - komfortabla sajūta vairākumam. Ja lēmumi veiksmīgi - esam diža tauta, kura spēja izvirzīt dižu Vadoni. Ja lēmumi neveiksmīgi - esam diža tauta, kuras uzticību nekrietni pievīla Trockis, Staļins, Berija, Ļeņins, Godmanis (vairākkārt), Zīgerists, Šķēle (vairākkārt), Lembergs, ... utt. Mani mulsina vienīgi perspektīva iesākumā (visus atlikušos 10-15-20 dzīves gadus) būt "sliktā un dumjā" mazākuma lomā. Bet notiks tas, kas patiks vairākumam...

Zandi jums jāsaprot ka bez buržuāzistiskās iekārtas demontāžas jūs vēl ilgi savā starpā šitā sarunāsities.