Iepriekšējā reizē jau uzsvēru, ka „iepirkumu konkursi ir nevis personīgo sakaru jautājums, bet biznesa piedāvājuma sacensība”. To pašu teicu arī 60 uzņēmumu pārstāvjiem, kuri pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas 13. maijā bija sapulcējušies Latvijas Kara muzejā, lai piedalītos seminārā „Aizsardzības jomas iepirkumi: pārmaiņas un sadarbības iespējas 2010. gadā”.
Neskatoties uz sākotnējām bažām par tāda semināra lietderību un apmeklētību, lielā uzņēmēju interese apliecināja, cik šāda veida saskarsme ir nepieciešama. Uz semināru bija ieradušies ļoti dažādu nozaru pārstāvji. Bija pārstāvēti gan lieli, gan mazāki uzņēmumi – no pārtikas ražotāja līdz pat augsto tehnoloģiju izstrādātājam.
Uzņēmējiem bija daudz jautājumu. Viņi gribēja sīkāk uzzināt, kādi ir noteikumi, piesakoties NATO konkursiem, ko ministrija dara, lai lobētu Latvijas uzņēmumus ES un NATO. Tāpat viņi interesējās par to, kā nozares reformu gaitā ir mainījusies iepirkuma procedūra. Bija jautājums arī par to, vai mēs gatavojamies attīstīt ieroču ražošanu Latvijā.
Uz pēdējo jautājumu pagaidām nevaru atbildēt apstiprinoši, taču mums ir vajadzīgi būvnieki, ražotāji un IT eksperti. Šo nozaru uzņēmumi jau tagad aktīvi un lielākoties veiksmīgi piedalās NATO rīkotajos konkursos. Ja mēs nebūtu iestājušies Aliansē, viņiem šādas iespējas nebūtu.
Nemilitāro kravu tranzīts caur Rīgas ostu uz NATO operācijas vietām Afganistānā jau nodrošinājis vairāku miljonu latu ienākumu Latvijas ekonomikā. Patlaban, izmantojot Rīgas ostu kā ziemeļu tranzīta ceļa sastāvdaļu, ASV sūtījumu skaits pa dzelzceļu pieaudzis līdz aptuveni 700 konteineriem nedēļā, līdz šim gada laikā nosūtīti apmēram 11 tūkstoši. Šie sūtījumi ir nozīmīgi ne tikai ostas darbības rādītājiem gada pārskatos un finanšu dokumentos. Šos nemilitāro preču konteinerus pārkrauj un pārvadā mūsu līdzcilvēki, kuriem ir nodrošināts darbs un pietiekami stabili ienākumi.
Līdzīgi es raugos uz to, ka mūsu karavīru mācībās piedalās arī Alianses sabiedrotie. No savas valsts budžeta mēs esam finansējuši ap 90 tūkstošiem latu mācību BALTOPS norisei, kamēr mūsu sabiedrotie ir finansējuši vairāk nekā 900 000 ASV dolāru ceļa uzlabošanai un kāpu ceļa sakārtošanai Vārvē, turklāt tas paliks lietošanā Ventspils novadam un tā iedzīvotājiem. Gan celtniecības materiāli, gan ēdināšana tiek nodrošināta, izmantojot Latvijas uzņēmēju pakalpojumus. Arī mācību aktīvā posma laikā, kad mūsu valstī uzturēsies vairāki simti citu NATO valstu karavīru, viņu apgāde tiks veikta, pateicoties mūsu komersantu darbībai.
Gribu beigt ar vēl vienu pozitīvu ziņu. Ir izdevies pārvarēt nesaskaņas ar Rīgas kuģu būvētavu saistībā ar līgumu par patruļkuģu būvi. Lai arī jaunās vienošanās paredz kuģu piegādes grafika pagarinājumu par diviem gadiem un kopējo sadārdzinājumu par aptuveni 400 tūkstošiem latu, saistību slogs katrā no nākamajiem gadiem aizsardzības budžetā būs mazāks. Valsts, 2003. gadā atbalstot kuģu būvēšanu Latvijā un 2007. gadā noslēdzot par to nozīmīgu līgumu, ir devusi iespēju vienam Latvijas uzņēmumam attīstīt augsta līmeņa tehnoloģijas par nodokļu maksātāju naudu. Cerams, ka šī iespēja tiks attiecīgi izmantota un ilgākā laikā dos valstij ienākumus gan no kuģu būves, gan speciālistu ekspertīzes veidā, gan arī lepnumā par mūsu pašu būvēto kuģu izturību un kvalitāti. Tagad tā ir ne tikai kuģu būvētāju rīcībā esoša nauda, bet arī atbildība par sekmīgu projekta noslēgumu.