Taču dziesmu un deju svētkiem ir vēl viena ļoti nozīmīga loma, kas ir nepietiekami novērtēta – sabiedrības veselības veicināšana. Dziesmu svētki ir gluži kā olimpiāde, gan ar 5 gadu ciklu, kuriem dziedātāji un dejotāji rūpīgi un nopietni gatavojas visā Latvijā. Kāds tam sakars ar sabiedrības veselību? Vistiešākais. Pētījumi liecina, ka fizisko aktivitāšu trūkums ir viens no galvenajiem slimību un priekšlaicīgas nāves cēloņiem ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā. Savukārt līdzdalība tautas deju ansamblī nozīmē vismaz 2 mēģinājumus katru nedēļu, kas nodrošina fizisko aktivitāšu minimumu. Tautas dejas ir ļoti demokrātiska fiziskās aktivitātes forma, ko var praktizēt no bērnudārza līdz sirmam vecumam. Tas ir maz traumatisks un izmaksu efektīvs aktivitātes veids (nepieciešamas vien pastalu vai sporta "češku" pāris). Tautas dejām nav vajadzīgi speciāli aprīkoti laukumi, mēģinājumus var rīkot jebkurā plašākā zālē ar labu grīdu, vai tā būtu skola, tautas nams, pašvaldība vai pensionāru biedrības telpas. Papildus tam, ka tautas dejas ir fiziska aktivitāte, dalība kolektīvā nozīmē arī socializācijas iespēju, saturīgu brīvā laika pavadīšanu un pozitīvas emocijas. Šie aspekti mazina depresijas riskus, kas īpaši svarīgi krīzes apstākļos.
Nupat izskanējušos X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalījās vairāk kā 13 tūkstoši dejotāju, kas ir vien daļa no tiem bērniem un jauniešiem, kas tautas dejas praktizē regulāri. Tautas dejas prieka pēc var dejot gandrīz katrs – tievs vai nē, garš vai īss, jauns vai vecs. Kustības prieks apvienots ar tradīcijām. Esmu pārliecināta, ka tautas dejas ir iekļaujamas sabiedrības veselības veicināšanas programmā, tādejādi paredzot papildus atbalstu nozīmīgajai tradīcijai. Jo tas ir stāsts par mūsu tautas veselību un izdzīvošanu, šoreiz burtiskā nozīmē.
P.S. Tautas dejas ir arī ekonomiku sildošs pasākums – darbs amatniekiem, kas apgādā dejotājus ar tērpiem, apaviem un rotām.