Dziesmu svētku process ir apdraudēts

Ne tikai Dziesmu sveetku process ir apdraudeets ,bet Latvija kaa taada...

"Radošā inteliģence" , ko jūs radāt tik svarīgu un vajadzīgu, lai9 cilvekii aiz bada nekārtos, lai neslīktu alkoholā, lai nevajadzētu barot bērnjus pelnot ar mātes miesu. Kā pierfadusi bijāt Kompartiju apkalpot, tā taqgad uz b udžeta sēžat. Cilvēki pirms kara aiz prieka laikam dziedāja, pēc labi padarīta darfba tāpēc, ka priecīgi bija. A jūs profesionāļi jums vienalga kam par godu dziedāt, ka tik maksā. "Radošā inteliģence", saejiet kopā, ja esat tik "radoši" un izdomājiet kā naudu pelnīt, tur jums prāts par īsu. Viss izputināts, bet jūs tik dziedaat

Kāda s tur vairs dziesmas, kam dzidāt, kāpēc? Savas tautas bērēs? Ašitie komponisti un dirigjenti nav pamanījusi, ka tautas vairs nav. Skolas slēdzat pa 30 % gadā - dziediet vien idioti.

Gan ierindas komentētājiem/dziedātājiem/svētku vērotājiem, gan arī augstas klases mūziķiem jāmācās citiem pieņemamā veidā izklāstīt savas prioritātes un runāt vienkārši. Tagad, kad ir viss paskaidrots, tad pamazām atklājas, ka "Dziesmu svētku biedrībai" rūp pašdarbības kolektīvu izdzīvošana. Un tas ir ļoti labi. Bet priekš kam likt tik milzīgu uzsvaru uz dziesmusvētkiem? Tad, kad bērni sporta stundās vingro, nav taču obligāti piesaukt 2012. gada olimpiskās spēles. Diriģentiem - tiem, kuri piedalās visos tajos koru karos - protams, tas ir milzīgi svarīgi, tas ir gandarījums par paveikto. Bet parastam cilvēkam interesē, vai korī ir jauks vadītājs, jauki dziedātāji un vai var interesanti pavadīt laiku. Ja ir, tad ir labi, ja nē - tad nekādi dziesmusvētki nepalīdzēs. (Vai, precīzāk sakot, tipiskam dziedātājam pietiktu ar dajebkādiem normāli saorganizētiem dziesmusvētkiem - viņam tad taisni nav tik lielas dedzības piepildīt KM vadības lielās ambīcijas vai arī gaidīt 4 stundas uz savu kārtu doties Dziesmu svētku gājienā.) P.S. Man ir hobijs gatavot skolēnus informātikas sacensībām. Priekš manis skolēnu olimpiādes (un ar tām saistītā Draudzīgā Aicinājuma skolu rangu tabula) - tas ir kaut kas ļoti svarīgs. Bet es apzinos, ka visiem tas tā nav. Ja ir jāparunājas ar bērnu vecākiem, skolu vadību un pašiem bērniem, tad es pieminu tās lietas, kas rūp viņiem - jauniešu matemātiskā domāšana, ienesīgs amats nākotnē, gatavošanās iestājai augstskolās. Manuprāt, saprašanās veicināšanai, koru vadītājiem būtu jāpārstāj līdz kaitinošai robežai piesaukt dziesmusvētki, kuri te dažiem jau asociējas ar tādiem valsts mantas izsaimniekotājiem kā Helēnu-celtnieci. Ir jānolaižas no "trekno gadu" mentalitātes uz grēcīgās zemes - jārunā par taupību, ilgtspējību un kora dziedāšanas un amatieru muzicēšanas kultūru plašā nozīmē. Protams, apzinoties, ka diriģentam dziesmusvētki ir svēta lieta, bet mūsdienu pasaulē viņi tomēr konkurē par brīvā laika pavadīšanas iespējām ar ļoti daudzām citām saprātīgām izvēlēm (ne jau tikai ar datorspēlēm un televizoru.) Manuprāt, Kultūras ministriju vispār ir laiks likvidēt. Kultūras iestāžu budžetu saskaņot kaut kā citādi. Un izdomāt citu (teiksim, nodokļu atlaižu shēmu), lai pašvaldības u.c. varētu finansēt pašdarbnieku kolektīvus. ASV un Šveice lieliski iztiek bez Kultūras ministrijas.

Izlasiet vēlreiz vēstuli. Padomājiet kontekstā. Tad sapratīsiet, kāpēc! Šī rindkopa apliecina, ka valstī tiek nepārtraukti blefots. LV identitate esot Dziesmusvetki, taču tas uzliek kaut kādus pienākumus tieši valstij pret šo Dzsv procesu, pret kolektīvu vadītājiem. Valsts to saprot diezgan primitīvi - ieliek savās runās, iespiedmateriālos un fotogrāfijās, jo jāparāda mūsu valsts dārgumi. Jo nav jau mums krutu auto vai laba cukura ražotņu, ar ko lepoties. Ja valsts nesaprot, kā izpaust šo atbildību un konkrētu rīcību, lēmumiem, ne jau vienmēr naudu, tad lai nelielās, nerāda starptautiskai sabiedrībai videomateriālus ar DZSVētku estrādi ar smaidošām sejām....un tas jau nav tikai kultūrā. Kā ir sportā? Martins Dukurs - cik daudz valsts viņu atbalstīja? Paša sportista entuziasms, maksimālisms, bet VALSTS tūlīt būs pirmā, kas aicinās pie Zatlera, tērēs videoklipam naudu, lai pateiktu, ar ko Latvija lepojas par sasniegumiem Olimpiādē. Viņš pats to ceļu ir izracis! Blefs! Pilnīgs blefs! Blefs arī ir patētisms, kas tiešām neko nenozīmē. Tas, ka ir čupa ar sūdīgiem un neharizmātiskiem diriģentiem, arī ir fakts. Bet mainam diriģentus, nevis lielās lietas!

Latvija ir koru lielvalsts. Brīvas gribas vadīti dziedam un dziedāsim koros, izvīsim mūsu tautas deju rakstus un nodosim tālāk mūsu tautas gara mantas. Mūsu valsts prezentācijas materiālu pirmajā rindkopā pie bildes ar tautu meitu puķu vainagā ir rakstīts – Latvija ir zeme, kas dzied! Latvijas fenomens ir Dziesmu svētki! Bet vai valsts šajā procesā ir ar mums? Drošības sajūtas par to nav. ========== Vai tad kads aizliedz dziedat? Tukshs patetisms...

Hermanis ar saviem JRT aktieriem 3 gadus pētīja, darbojās, lai izveidotu stāstus par latviešiem. Nekādu jau īpašu jaunatklājumu, tikai pāliecināšanās, ka tie tomēr ir dīvaiņi. Kas vienlaicīgi ir labi un slikti un arī interesanti. Arī tas, ka latviešu savulaik dzīvošana viensētā joprojām pastāv (vismaz domāšanā). Vēstules sakarā dīvainībums izpaužas tajā, ka lasītāji jauc vismaz 2 lietas - manuprāt, vēstule pauž viedokli par to, ka kaut kas nav kārtībā valstī kopumā, taču te "viensētnieks" latvietis saredz, ka kaimiņš cenšas iegūt naudu, savu vagu uzart labāk. Es piedalījos šajā biedrības kopsapulcē. Un vienīgais, ko vēlējāmies ir - lai valsts aģentūra atlaiž no darba nespējīgus speciālistus, kuri joprojām saņem labu atlīdzību; lai VA dara visu iespējamo mērķdotācijas atgūšanai, kas paredzēta nevis kādiem virsdiriģentiem, bet tieši lauku/reģionu tautas mākslas kolektīvu vadītājiem un galu galā netērē līdzekļus administrativiem procesiem. Problēma ir tā, ka katram ir citādāk uztvere (dīvainība), un vienīgais ieteikums man būtu - kaut vai sākt ar da Vinči dzīves pamatprincipu 7 atslēgām, kas arī dīvainajam latvietim spētu palīdzēt ( manuprāt). Ja vien tam būs vēlēšanās vismaz apgūt pirmo. Bet varbūt tomēr klusēt savās viensētās! Diezgan ideāliste.

>>> ne jau tas klausītājs ar spēku jāatvelk, bet no tā kompja jānovelk. Laikam jums nav bērnu, ja nezinat, ko nozīmē kompis vai televizors. ======= Kompis un televizors nav liktenis ;)) No kompja lietotājus var automātiski izlogot - teiksim mums abiem bērniem ir ar Linux'a "timeoutd" uzlikts limits - divas sesijas pa 30 minūtēm dienā. Varu pastāstīt, kā to nokonfigurēt. (Neizslēdzu, ka uz WinXP var uzlikt ko līdzīgu ar Scheduler). Pēc tam tanī dienā dators viņu paroli vairs neņem pretī. Un televizora mājās nav vispār - un neesam vienīgie tādi mūsu skolā; tagad dzīvot bez televizora skaitās gan veselīgi, gan moderni. Reizēm visi kopā noskatāmies datorā kādu filmu (jā, gadās pēc bērnu pieprasījuma arī kādu no televīzijā redzamajām kulta filmām) un tas arī viss. Bērni dara visu ko citu - dauzās pa āru, spēlē mūzikas instrumentus (parastajās mūzikas stundās visiem jāpūš blokflautas; pēc izvēles viņi privāti apgūst arī ģitāras spēli). Tipisks mazpilsētas dzīves ritms. Gan jau arī vidusskolas klasēs korī vai ansamblītī dziedās. Par dziesmusvētkiem nezinu. Ja tas būs normāls pasākums bez kaut kādas superažiotāžas un nīkšanas Doma laukumā pirms svētku gājiena - tad nav izslēgts. Pagaidām dziesmusvētkus apdraud pārāk daudzie alkatīgie ļaudis, kas saradušies ap šiem svētkiem. Demakova jau tika minēta. Pat Šlesers sadomājis, ka nu tik tā būs tūrisma veicināšana - un dziesmusvētki esot jārīko katru gadu :)) Nu piebremzējiet mīļie - dziesmusvētki ir vajadzīgi pirmkārt pašiem dalībniekiem un viņu tuviniekiem. Ja valsts var apmaksāt autobusu, naktsmītnes, krekliņu, lietussargu un cepurīti - tad neko vairāk arī nevajag. Pats esmu 80-to gadu beigās skolēnu dziesmusvētkos piedalījies - un tiešām nav vajadzīga grand-izrāde ar specefektiem un Raimondu Paulu pie speciāli atvestām klavierēm. Tas tikai rada papildu nīkšanu svētku dalībniekiem. Ja arī ir kāds masu režisors, tad viņam ir jārīkojas ar mēru un ar smalku izjūtu - lai nebūtu tā, ka kori uzskata par statistiem kaut kādas performances radīšanai. Nav taču runa par Pekinas olimpisko spēļu atklāšanu ;)) Es neapgalvoju, ka A.Ancāns ir viens no tiem alkatīgajiem svētku ekspluatētājiem - viņš rādās ir sakarīgs koru vadītājs, kuram sāp visas šīs nejēdzības tāpat kā mums. Bet viņam ir jāprasa kārtība vispirms nevis no daudzcietušās valsts un nodokļu maksātājiem, bet no visiem tiem uzkodu kiosku licenžu izsolītājiem, biļešu spekulantiem, "tūrisma veicinātājiem", kuri biezā slānī saradušies ap šiem svētkiem.

ne jau tas klausītājs ar spēku jāatvelk, bet no tā kompja jānovelk. Laikam jums nav bērnu, ja nezinat, ko nozīmē kompis vai televizors.

Nekā jau to jaunieti neaizvilksi. Ja gribēs - pats aizies, bet ja nē - kāpēc mocīt viņu un pašam sevi, turot kolektīvā tādu balastu? Var jau skolas, vēl arī studiju laikā viņu šantažēt, ja nedziedāsi korī un nebrauksi uz dziesmu svētkiem, tad dabūsi sliktu raksturojumu. Un līdz skolas beigām viņš darīs, bet pēc tam bēgs no tām "nacionālajām vērtībām". PSRS laikos bija ļoti labi izstrādājuši veidus, kā uzdzīt cilvēkam riebumu pret lietām, kas pašas par sevi nemaz nav sliktas. Nez kāpēc, piemēram, vēsturisko uniformu rekonstruktori paši atrod veidus, kā finansēt savu hobiju (nebūt ne lētu!) bet citiem dodiet algas, dodiet dotācijas un vēl ar spēku atvelciet klausītāju...

Labdien. Manuprāt ļoti alojas tie, kuri šodienas situāciju salīdzina ar 19.gs. beigām. Šodienas apstākļos nepietieks ar pāris virsdiriģentu harismu un ar ideju kā tādu. Jo ir nežēlīga konkurence, pirmkārt, par sabiedrības daļām, kas vispār ārpus darba un mājām vēl kaut ko vēlas darīt papildus. Otkārt, ir jābūt kādam spēkam, kas jaunieti no super datorspēlēm aizvilks uz kori/deju pulciņu/citām nacionālu vērtību norišu vietām. Un šim spēkam ir jābūt valstij-valdībai. Dziesmu svētku kustība nedrīkst pārtapt par dažu entuziastu kustinātu un pāris tūkstošu hobiju meklētāju kustību.

>>> 3. Kādas konkrētas darbības tika/tiek veiktas, lai likvidētu haosu, kas patlaban norisinās lielākajā daļā novadu pie jaunā reģionālā sadalījuma, kad ir likvidēts tik svarīgais amats - kultūras inspektors, kas vistiešākajā veidā nodrošināja koordinēšanas funkciju starp valsti, pašvaldību, virsdiriģentu un amatierkolektīviem? ====== Var dziedāt un organizēt koru pasākumus - un tas tad arī ir viss process. Esmu koros dziedājis - un skaidri zinu, ka tas viss ir vienkārši. Tās nav Formula-1 sacensības ar superdārgu aprīkojumu un loģistikas problēmām. Kas koru dziedātājiem tik milzīgs ir vajadzīgs - notis pavairot grūti? Grūti kora vadītājam un dziedātājiem atbraukt uz mēģinājumu? Grūti sapulcēties kādā skolas zālē, kur ir klavieres? Nevienam, izņemot Helēnu Demakovu un viņas alkatīgos apakšuzņēmējus, nevajag spoguļus, dūmus, pirotehniku, milzīgos ekrānus un citas ākstības. Vajag dziedāt. "Dziesmu svētku biedrība" var pateikt, ka viņi apņemas noorganizēt dziesmu svētkus par noteiktu summu - un aicināt šo summu saziedot. Varbūt ir cita organizācija ar vajadzīgo kapacitāti, kura var saorganizēt lētāk. Jāizmanto tā infrastruktūra un tās amatpersonas, kuras valstī un novados ir - neviens neveidos struktūrvienības un jaunas iestāžu funkcijas tikai priekš tam, lai apkalpotu dziesmusvētkus, kuri notiek augstākais reizi pāris gados. Padomājiet par to, vai Ernests Vīgners (kad 19.gs. organizēja pirmos dziesmu svētkus) - vai viņam bija rajonos kultūras inspektori? Cilvēki ļoti gribēja svētkus un par spīti Krievijas impērijas un vācu muižniecības pretestībai viņi šādus svētkus sarīkoja. Arī tālaika svētku tāmes ir saglabājušās - tur ir runa par tūkstošiem cara laiku rubļu, nevis par simttūkstošiem vai miljoniem. Pie līdzīga formāta ir laiks atgriezties arī tagad. Demakova ar savām milzīgajām ambīcijām un apetīti neatgriezīsies; cerams, turpmāk nenotiks arī manipulācijas ar Dziesmu svētku lielkoncertu biļetēm. Un labi ka tā.

Es Tev nepiekrītu attiecībā par to, ka "Dziesmu svētki varētu pelnīt". Tai arī turpmāk ir jābūt Valsts atbalstītai tautas kustībai, kuras mērķis ir nacionālās identitātes stiprināšana. Nevar visu mērīt naudā.