Patiesība gan ir tāda,
ka Eiropas Parlamenta lēmumi - no pārtikas produktu marķējuma līdz
ainavu kopšanai un vides kvalitātei - vistiešākajā veidā skar
ikviena eiropieša ikdienu. Ne mazums ir darīts arī atbalstam ekonomiskās
lejupslīdes apstākļos. Izveidota rinda atbalsta programmu vidējiem
un maziem uzņēmumiem, mikrofinansēšanas instruments mikrouzņēmējiem
un garantiju fonds riska aizdevumu saņemšanai jaunajiem uzņēmējiem.
Jau 2006. gadā Eiropas
Parlaments apstiprināja Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda
izveidi. Tā mērķis tolaik bija sniegt papildu atbalstu dažādu sfēru
darbiniekiem un uzņēmējiem, kurus skārušas pasaules tirdzniecības
modeļu strukturālas izmaiņas un globalizācijas apstākļos pieaugošā
konkurence, īpaši no lielāko uzņēmumu puses.
Iestājoties globālajai
finanšu un ekonomikas krīzei, Eiropas Parlaments lēma par Eiropas
Globalizācijas fonda prasību atvieglošanu attiecībā uz finanšu
līdzekļu piešķiršanu, proti, tos var saņemt arī krīzes iespaidā
darbu zaudējušie darbinieki. Šobrīd fonds nefinansē pasīvus sociālās
aizsardzības pasākumus, piemēram, pensijas vai pabalstus, nedz arī
sedz uzņēmumu izmaksas, kas saistītas ar modernizāciju un pielāgošanos
strukturālām pārmaiņām. Tā vietā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas
fonds atbalsta aktīvus darba tirgus pasākumus, sniedzot atbalstu darba
meklējumos, individuāli pielāgotai apmācībai un pārkvalifikācijai,
uzņēmējdarbības veicināšanai, atbalstu pašnodarbinātajiem, u.c.
Kopš izmaiņu ieviešanas
Globalizācijas fonda noteikumos 2009. gadā, tā līdzekļus ar pozitīviem
rezultātiem ir jau izmantojusi Zviedrija, kas saņēma 10 miljonus
eiro Gēteborgas Volvo atlaistajiem darbiniekiem, lai palīdzētu tiem
atrast jaunas darba vietas. Šim piemēram ir sekojušas arī ne mazums
citu ES dalībvalstu: 6.2 miljoni eiro ir piešķirti Vācijas
autoindustrijas
darbiniekiem, 9.2 miljoni eiro - atlaistajiem darbiniekiem Beļģijas
tekstilrūpniecībā, 5.7 miljoni - bijušajiem autoindustrijas darbiniekiem
Austrijā, 14,8 miljoni - datorspeciālistiem Īrijā... Šo sarakstu
vēl var turpināt.
Apjomīgu finansiālo
palīdzību no Eiropas Globalizācijas fonda līdzekļiem ir saņēmusi
arī Lietuva. Tās celtniekiem ir piešķirta palīdzība 1.1 miljona
eiro apmērā, rūpnīcas „Snaige” darbiniekiem - 0.3 miljoni,
tekstilrūpniecībai
- 0.8 miljoni, bet mēbeļrūpniecībai 0.7 miljoni.
Pretstatā mūsu
kaimiņiem, Latvija Globalizācijas fonda līdzekļiem vēl nav pieteikusies.
Šķiet, lielākā daļa Latvijas uzņēmēju par Globalizācijas fondu
pat nav dzirdējuši.
Tieši šī iemesla
dēļ vērsos pie Ministru prezidenta ar lūgumu skaidrot Latvijas valdības
veiktos pasākumus sabiedrības informēšanai. Atbildes vēstulē Labklājības
ministrs U. Augulis minēja, ka marta beigās - kad vairums augstāk
minēto valstu jau bija saņēmušas palīdzību no Globalizācijas
fonda, Latvija bija tikai uzsākusi iespējamās sabiedrības informēšanas
kampaņas regulēšanas un pieteikumu administrēšanas procesa gatavošanu.
Diemžēl, arī vēl pašlaik neesmu dzirdējusi par atbalstam pieteiktiem
Latvijas projektiem
Patiesi, jācer, ka tad,
kad atbildīgās institūcijas Latvijā beidzot būs sasparojušās,
Eiropas Globalizācijas fonda līdzekļi vēl joprojām būs pieejami.
Panākumu atslēga
visbiežāk
slēpjas pašu aktivitātē un uzņēmībā. Esam jau palaiduši garām
ne mazums iespēju, tostarp arī daļu no Eiropas Ekonomiskās attīstības
plāna ietvaros apstiprinātajiem 3,98 miljardiem eiro lauku rajonu
apgādāšanai ar internetu. Kaimiņi bijuši aktīvāki - Igaunija
nākamgad varēs pievienoties Eiro zonai; Lietuva ir soli priekšā
ES globalizācijas fonda izmantošanā. Līdzīga situācija manāma
arī attiecībā uz JEREMIE jeb Eiropas apvienoto resursu mazajiem un
vidējiem uzņēmumiem iniciatīvu. Tās ietvaros, dalībvalstis ar
valsts vai reģionālo vadošo iestāžu starpniecību var izmantot
daļu no Eiropas Savienības struktūrfondiem, lai nodrošinātu maziem
un vidējiem uzņēmumiem pašu kapitāla finansējumu, aizdevumus vai
garantijas ar līdzdalības fonda starpniecību. Latvija ir parakstījusi
JEREMIE finansēšanas līgumus 91.5 miljonu eiro apmērā. Lietuva
savukārt šīs pašas iniciatīvas ietvaros sev ir nodrošinājusi
290 miljonus eiro.