janvārī) ir uzsvērusi, ka eiro ieviešana „nozīmēs labvēlīgāku investīciju vidi un izdevīgāku finanšu līdzekļu piesaisti”. Savukārt Igaunijas mācība esot nepieciešamība „nemainīgi ievērot stingras fiskālās politikas pamatrādītājus”. Skan skaisti, tomēr rodas mulsa neizpratne: vai tiešām, piemēram, Čehiju un Poliju raksturo nelabvēlīgāka investīcijas vide un grūtības finanšu piesaistē. Jautājumi var rasties visdažādākie, tāpēc šā gada 10. martā notiks diskusija „Latvijas ceļs uz eiro. Vieta uz _Titānika?_”. Pasākuma nosaukums ir saistīts ar igauņu eiroskeptiķa atziņu par pēdējo biļeti uz „Titāniku”. Bet varbūt Latvija jau ir uz šī kuģa?
Uz diskusiju aicinātie eksperti pirms sarunas tika lūgti paust savu viedokli, lai diskusija risinātos lietišķāk. Valkas mērs Kārlis Albergs, vaicāts par Igaunijas mācību, norāda, ka Valka un Valga ir kā viena pilsēta divās valstīs un ka „šeit tieši un nepastarpināti varam pārliecināties par cilvēka dzīvi un labklājību ietekmējošiem faktoriem”. Viņa secinājumi ir ļoti vienkārši, proti, nodokļu politika ir jātuvina kaimiņvalsts politikai un pierobežā ir jābūt valsts atbalsta programmām. Atliek vien salīdzināt neatliekamo minimumu un sociālās garantijas.
Arī Veiko Spolītis runā ne tik daudz par eiro, cik par to, ka nepieciešams nostiprināt tiesisku valsti, izveidot publisko finanšu kontroles mehānismus, transformēt valsts pārvaldi un veikt kolaborantu lustrāciju. Turklāt viņš uzsver, ka eiro, gluži kā izglītība, ir nevis pašmērķis, bet līdzeklis, „atslēga, kura noteiks, vai turpmākās Latvijas paaudzes, izsakoties tēlani, staigās pa lielceļu vai noputējušu un izdangātu grants ceļu”. Toties Latvijas Banka atteicās piedalīties diskusijā, jo neesot par to atbildīga. Savukārt Sanita Bajāre pauda vien visiem jau zināmo vai to, ko tikpat labi var uzzināt vietnē Eiro.lv. Iespējams, ka neliels atskats vēsturē var noderēt.
Balsojot par iestāšanos Eiropas Savienībā, vienlaikus tiek nobalsots par eiro ieviešanu, kaut arī ne visi to aptver. 2005. gada 18. jūlijā top MK rīkojums Nr. 308 par eiro ieviešanas Vadības komitejas izveidi, kuras padotībā tiek nodotas 5 darbagrupas. Jau janvārī lats tiek piesaistīts eiro, bet 2. maijā Latvija pievienojas Valūtas kursa mehānismam II, t.i., lata kurss tiek noteikts pret eiro. Šī mehānisma pieļautās standarta svārstības ir ±15 %, taču Latvijas Banka nodrošina lata un eiro kursa svārstības ±1 % apjomā. 2008. gads tiek pasludināts par eiro ieviešanas gadu.
Tomēr viss tik raiti nenotiek. LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs intervijā (2006.23.03.) atzīst, ka par eiro ieviešanu 2008. gadā vēl varētu pacīnīties, un norāda, ka „attiecībā uz Lietuvu un Igauniju eksperti jau norādījuši, ka tām faktiski nav izredžu pievienoties eirozonai paredzētajā laikā”. Sanita Bajāre, Eiro projekta vadītāja, tomēr uzsver: „Raugoties tieši no projekta praktiskās ieviešanas viedokļa, tagad tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi un mēs turamies pie mērķa datuma — 2008. gada 1. janvāra.” Interesanti, ka toreizējais SEB Latvijas Unibanka Tirgus un nozaru analīzes pārvaldes vadītājs Andris Vilks norāda — „eiro ieviešanas kritēriju prasības nav pamatotas”. Lai nu kā, 2008. gadā eiro netiek ieviests. Tiek izvirzīts jauns mērķis — 2014. gada 1. janvāris, bet komiteja un darbagrupas ar LB pārstāvjiem turpina darboties. Interesanti, cik eiro ieviešana — netieši un tieši — ir jau izmaksājusi un cik vēl izmaksās?
Jānis Ošlejs norāda, ka Latvijai nevajadzētu steigties ar pievienošanos eirozonai. Viņš uzsver: „Krīzi sekmīgāk pārvarēja tās Austrumeiropas valstis, kuras spēja padarīt samērīgas ieplūstošā ārvalstu kapitāla plūsmas. Vislabāk to paveica valstis, kas ik pa brīdim mainīja ārvalstu valūtas kursu.” Piemērs ir Čehija vai Polija, kas negatavojas pievienoties eirozonai: „Eirozonas dalībniekiem nav gandrīz nekādu iespēju bremzēt jauna burbuļa rašanos vai likvidēt tā sekas.” Latvijai ir jēga pievienoties eirozonai, kad tā būs kreditorvalsts. Ošlejs visai tēlaini izsakās: „Eiro ir kā dārgs, labs mersedess, elegants braucamais pārtikušam kungam. Diemžēl nepiemērots darba rūķim, kam sava bagātība vēl jāsapelna.”
Tie ir tikai daži no jautājumiem vai postulātiem, par kuriem diskutēsim sarunā „Latvijas ceļš uz eiro. Vieta uz Titānika?”, kas notiks 2011.gada 10.februārī pulksten 17.00 Eiropas Savienības mājā, Sarunu istabā, 1. stāvā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā. Diskusijas eksperti: Primekss, SIA valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs, Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs, Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras lektors Veiko Spolītis, LR Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja, eksperte finanšu nozares jautājumos Sanita Bajāre.