Iešmugulētais eiro?

Domāju, ka vairums politiķu apjēdz kas notiek gluži labi. Bet nepīkst par lietam, par kuram nedrīkst pīkstēt, jo tā pati banālā tauta uz tām reaģē histēriski, par daudz izrunāties vai ierosinat ko nepopulāru nozīmē politisku pašnāvību. Mūsu valstī reālas reformas ir praktiski neiespējamas - valdība nolidos nepaspējusi pat līdz galam formulēt ko īsti grib darīt. Tādi mēs esam... Bet par devalvāciju runājot - tiešām °nekur neesmu redzējis konkrētas kalkulacijas cik kas mainīsies un kadi var būt ieguvumi vai zaudējumi. Acīmredzamas izmaiņas (pieņemot ārējõ valūtu vērtību par nemainīgu) ir latu uzkrājumu vērtības sarukums, latu parādu vertības sarukums, starptautiskā prestiža un reitingu zaudēšana, visa importa un eksporta sadārdzināšanās. Par cik katrs no tiem? Kadas būs sekas? Par importu un eksportu var uzreiz pateikt - sadārdzināsies proporcionāli apjomam, tā kā mums imports pārsniedz eksportu, būs zaudējumi.

Vai atkal sakas bralu Kaudzisu "Mernieku laiki" diskusijas? Nav nekadas garantijas,ka EUR bus muzigi .

Nevajag te tagad ....Labi, nav jēgas diskutēt par ''sagrāva'' vai ''sabruka'', jo galarezultāts no tā nemainās. Kas bijis, tas pagājis - padomājiet par šodien notiekošo, jo tagad jau neviens īsti neapjēdz - īpaši jau valsts pārvaldes augstākais menedžments, kas ir divdesmit gados izveidots/uzcelts. Neapjēdz valstī notiekošo, neapjēdz notiekošo Eiropā un pasaulē - un tā ir ne-laba situācija. Tāds 'nasing spešal' intelekta līmenis neļaus ko jēdzīgu izdarīt. Kaut kāda bezjēdzīga raustīšanās ap kaut kādām strukturālajām reformām, kaut kāda konsolidēšana, nemitīgi ķīviņi.... Viena žēlošanās/vaimanāšana par okupācijas gadiem turpinās bez apstājas, jo acīmredzamāka kļūst šodienas ''bāleliņu'' izrakstā bedre - jo skaļāk apsūdzēs pagātni, jo skatīsies atpakaļ ? Starp citu, pat līdz 1980-os gados sasniegtajiem dzimstības rekordiem vēl tāļu ..... Domāt nesāksim?

Būsim precīzi - nevis sagrāvām, bet neizglabām atpalikušo rūpniecību. Nu, kurš gan pēc PSRS sabrukuma gribēja pirkt nekonkurētspējīgus radioaparātus, pat āfrikāņi ne. Kur tad liksim, ja krievi atdalījās - ne jau latvieši bija tie lielie lēmēji. Izglābt esošās ražošanas iestrādes varētu tad, ja mēs dabūtu investoru, kas visu šo atpalikušo ražošanu būtu ar mieru modernizēt līdz kaut cik konkurētspējīgam līmenim. Diemžēl mēs tikām okupēti un 50 gadus spiesti pavadīt komunistiskajā sistēmā, kas arvien vairāk un vairāk atpalika no rietumiem.

Paldies Jānim Peteram, kas pēc divdesmit gadiem atklāja patiesību par slēpto no tautas Atmodas laikos. ''Katrā revolūcijā ir savs stulbums. Arī mūsu Atmodai bija sava stulbuma nozare. Piemēram, ļoti centīgi sagrāvām rūpniecību," uzsver Peters un piebilst, ka runāt par kapitālismu atklāti toreiz nozīmēja iedzīvoties lielā tautas naidā un stagnāta statusā. ( 'Peters: Latvijā arī šodien sabiedrība vēl neprot dzīvot kapitālismā'. Diena.lv) - KAS BŪS DROSMĪGS, KAS SADŪŠOSIES ATKLĀT PATIESĪBU PAR 1990-o gadu reformām - privatizāciju, depopulāciju, pilsonības likumu utt.utml ?

Latvieši vairāk tic Jāņiem, jo latviešiem patīk vienam otru atstāt ''jāņos'' (paņēma un uzmeta)? Jānis Bērziņš, Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras pasniedzējs:''‘’Tā kā Latviju pārvalda kleptoparazīti, kas ir sagrābuši valsti, taču joprojām nav sapratuši — ja parazīts nogalina savu upuri, tad arī paši ir pakļauti nāvei, nepieciešamās reformas visu laiku tiek atliktas. Iespējams, ka paši kleptoparazīti nesaskata tajās savu personīgo ieguvumu. Ir svarīgi saprast, ka politiķi un ierēdņi ir atbildīgi par to, kas notiek valstī. Latvijas problēmas ir arī pēdējos gados izmantotās aplamās neoliberālās politikas sekas. Patlaban paļauties uz devalvāciju kā automātisku risinājumu visām mūsu ekonomikas problēmām ir šīs neoliberālās politikas turpinājums, kas objektīvi nevar rezultēties ilgtspējīgā Latvijas ekonomikas attīstībā’’ ( Devalvācija un maldu ceļi. Diena.lv)

Man arīdzan šķiet, ka tāda valsts kā Islande, kaut arī maza, varētu kaut ko iegūt no devalvācijas (protams, ne tik daudz kā ASV), bet tieši tādēļ, ka atšķirībā no Latvijas - lielākā daļa ražošanas izmaksu sastāvdaļas (elektroenerģija, zivis, darbaspēks) ir vietējas izcelsmes (līdz ar to devalvācija padarīs tās lētākas). Otrkārt, Skandināvijas valstīs pilsoņi savām amatpersonām uzticas - ja Islandes kronu devalvēs četras reizes un apsolīsies piekto reizi vairs nedevalvēt, tad krona atgūs uzticību un nevajadzēs ieguldīt tās stabilizēšanā kā Latvijā (veselu miljardu glabā tikai stabilizēšanai), jo par spīti Latvijas Bankas zvērēšanai, ka lats netiks devalvēts, latvieši tam īpaši netic. Un es nevaru apgalvot, vai Islande tieši no devalvācijas uzreiz ieguva - jāskatās, cik asa bija konkurence, piemēram, zivjrūpniecībā vai alūmīnija ražošanā no citu valstu puses - ja bija asa konkurence, tad devalvēt ir lielāka jēga. Nevajag automātiski pieņemt par patiesību vispārinātus apgalvojumus: devalvācija - laba vai devalvācija - slikta u.tml. Vajag analizēt katru situāciju pa sastāvdaļām. Par Singapūru - vai tur tiešām beigās notika kaut kāda nozīmīga devalvācija (vai tomēr tikai runas)?!

Tautai jābūt vienotai ? - cik nesen vēl šādus skaistus vārdus skandināja šodienas vadošais&valdošais spēks Saeimas koalīcijā. Tagad dzirdam citus vārdus - redzam kā izplēn skaistie vārdi, kad runa ir par vietām pie ''siles''. Nasing spešal - ''latvieši kā indiāņi'' (A.Hermanis), un rezultāts būs likumsakarīgs, jo kam ''lemts rāpot - tas lidmašīnas nesapņo būvēt''?

''(..) while people like Ryan apparently have never heard about post-crisis Korea or Argentina.'' Wrong/Nav tiesa - esam dzirdējuši, esam lasījuši Diena/diena.lv 'No nabadzīgas par labklājības valsti'. Taču vajag apjēgt - vidusmēra/''vidējais'' latvietis ir stipri atšķirīgs no D-korejieša, argentīnieša vai amerikāņa, angļa, vācieša, zviedra... Latviešu ' kampēji ' turēsies pie sakamptā/ierītā - viņi nespēs mainīt savu domāšanu, nespēs rīkoties kā īslandieši vai D-korejieši: '' Stokholmā rezidējošais Dienvidkorejas vēstnieks Čojs Hījongs (Cho Hee-yong):''(..)Teritoriālā novietojuma dēļ mums aizvien bijuši lieli ārējie izaicinājumi, tāpēc mums jau ir pieredze, ka krīzes laikos tautai jābūt vienotai. Piemēram, 1997. gada finanšu krīzes laikā 3,5 miljoni saimniecību ziedoja valstij savu privāto zeltu, piemēram, rotaslietas. Mēs savācām 160 tonnas zelta.''

Latvija nav sala, Latvija nevar ''pabaidēt'' Eiropu ar vulkānu pelniem - galu galā mainīties latviešu vairākums nevēlas? Mums tak' mūsu draugi un sabiedrotie Vācijā un Austrijā atvērs savu darba tirgu, kamēr islandieši savu Islandi tik' viegli nepametīs? Ne bez pamata tak' t.s. nacionāļi skandināja : Latvieti, nepadosies! ? ''Valsts vīzijas, plānus un programmas varam saražot visģeniālākās, toties jebkura stratēģija (vai ideoloģija) tiks smagi izkropļota brīdī, kad tā sadursies ar Latvijā valdošo vērtību sistēmu.'' (Vita Matīsa: vispirms jāpārskata vērtības. diena.lv)

tā viņš ir

Devaluing History Menzie Chinn goes after Paul Ryan’s challenge: “Name me a nation in history that has prospered by devaluing its currency.” But why go back to the 1930s? How about: -Britain, which recovered strongly from its early 90s doldrums after it devalued the pound against the mark in 1992. (At the time, some wags suggested putting a statue of George Soros in Trafalgar Square.) - Sweden, which recovered from its early 90s banking crisis with an export boom, driven by a devalued kronor. - South Korea, which roared back from the 1997-1998 crisis with an export boom, driven by a depreciated won. - Argentina, which roared back from its 2002 crisis with an export boom, driven by a depreciated peso. And more. The truth is that every recovery from financial crisis I know of since World War II was driven by currency depreciation. In fact, that’s the biggest reason for pessimism now: because of the global scope of this crisis, the usual exit is blocked. Now, I’m sure that the goldbugs will come up with ways to explain away all of these events. But at that point we’re not learning from history; on the face of it, history seems to suggest many cases of countries prospering through devaluation. So what’s going on with Ryan? First, it’s a good bet that he doesn’t actually know much about monetary history. Beyond that, though, what you often see among hard-money types is a sort of Lives of the Saints approach to history: they’ve got their iconic examples (Weimar Germany! Zimbabwe!) which they pull out on every occasion, while remaining utterly ignorant of all the examples that go the other way. And no, it’s not symmetric: people like me have heard about hyperinflation, while people like Ryan apparently have never heard about post-crisis Korea or Argentina.

1) Islande pieder pie Eiropas 2) Liebritānija arī devalvējas savu valūtu vēl nesen 3) Islande dara to, ko jebkura normāla valsts darītu, kam ir sava valūta - izmanto to savas ekonomikas aizstāvēšanai un attīstīšanai. Islandē makdonalds aizvācās prom, kapitulēja vietējiem ēdienu gatavotājeim - bet Latvijā bankrotē LIdo, bet makdonalds aug ...

Starp citu - Īslande vēl nav kāds Eiropas/ES reģions...

vēl starp citu, Ošlejs uc kas runā par normālās, nevis īekšējās devalvācijas izdevīgumu tieši arī saka, ka Eiro kredītus vispirms konvertē uz latiem, ta ka pašas bankas arī nebūtu ieinteresētas lata kursu dzīt pārāk zemu. Islande šī gada sākuma visus aizņēmumus ārvalstu valūtā konvertēja uz ISK, tā ka tas notiek modernā Eiropā... nevis kādos fantastikas romānos....