Šīs pārdomas aizsākās, kopā ar kolēģiem no koka arhitektūras balvas žūrijas grupas apbraukājot Latviju. Pēc kārtējās veselīgās un mūsdienīgās ģimenes mājas apmeklējuma laukos, iebraucot Latvijas mazpilsētās un ieraugot, piemēram, skolas. Jā, tās ir puslīdz apkoptas un pie ieejas lepni plīvo karogs, bet fasādes spīdina plastmasas logus aiz kuriem slēpjas citi sintētiski uzlabojumi.
Sākot jau no agrīnajiem bērnudārznieka gadiem, Latvijas bērni dienas lielāko daļu pavada ārpus mājas, līdz ar to vecāku rūpīgi sagādāto veselīgo vidi mājās baudot vien naktī un brīvdienās. Ar ļoti retiem izņēmumiem skolas un bērnudārzus Latvijā raksturo labvēlīga fiziskā vide. Daudzviet jāsastopas ar veco laiku pluskaino godību, jaunie remonti savukārt izceļas ar lētumu, bet lēti nozīmē sintētiskas krāsas, paklājus ar kaitīgiem izgarojumiem utt. Ja pedagogam nav iespējas atvērt logu uz zaļu parku, tad bērni garas stundas pavada kā ietīti sintētiskās plēvēs, kaut skolas un bērnudārzi varētu būt pirmie, kas publiskās arhitektūras rindas atsvaidzina ar veselīguma idejām koka vai citas ilgtspējīgas arhitektūras formā.
Daļa vainas jāuzņemas arī vecākiem, kuriem vairāk rūp t.s. skolas prestižs. Viņi ir gatavi ziedot naudu remontam, nepajautājot, kādi materiāli tiks izmantoti. Vieta nomales pamatskolā pie meža tiek vērtēta zemāk par "skolu ar vārdu" centra putekļos. No neveselīgās skolas mājās līdzi tiek atnests nogurums, alerģijas un depresija. Liels laiks tiek pavadīts, dirnot auto sastrēgumos.
Atšķirībā no Eiropas valstīm, kur veselīgu bērnudārzu un skolu pilotprojektus ir īstenojušas pašvaldības, labie piemēri Latvijā ir bijusi privāto uzņēmēju iniciatīva. Šī gada arhitektūras gada balvai bija nominēts arī bērnudārzs Vinnijs Babītē. Lai arī ēka nav uzskatāma par ekoloģisku būvi, tajā ir daudz ilgtspējīgu ideju. Pirmkārt, jāatzīmē attīstītāju SIA Manass iniciatīva piedalīties infrastruktūras jautājumu risināšanā. Ja kādā vietā tiek būvēti mājokļi, ir likumsakarīgi šeit rast vietu arī bērnudārzam.
Bērnudārza Vinnijs arhitekte Liene Griezīte uzsver, ka šī bijusi ekonomiskā būvniecība, kur efekts nereti panākts ar "atraktīviem trikiem". Pat ja tā ir, jāuzteic vērtības, kurām būtu jāraksturo ikvienu arhitektūras darbu, bet bērnu izglītības iestādi jo īpaši - telpu orientāciju pret sauli atbilstoši nodarbību raksturam, saikni ar dabu, rosinošas krāsas, plānojuma principu, kur katrai grupiņai ir sava "mājiņa."
Savulaik man bija iespēja apmeklēt eko bērnudārzu Štutgartē. Celts pirms desmit gadiem, tas joprojām kalpo kā paraugmodelis ekoloģisku izglītības iestāžu būvniecībā. Arhitekts Joahims Eble toreiz stāstīja, ka viņa pieeja, kas sakritusi arī ar pašvaldības domām, ir bijusi būvēt cilvēkiem un dabai un taupīt enerģiju. Pēcāk izrādījies, ka bērnudārzam ir vislabākā ēkas dzīvescikla kalkulācija Eiropā - tai ir ļoti zemi ogļskābās gāzes izmeši, būvniecībā izmantotais masīvkoks nācis no apkārtnes mežiem, apdarē izmantotas tikai dabiskās krāsas u.c. Šim koka bērnudārzam turklāt ir izcili ugunsdrošības rādītāji - 1 cm sienas (tās kopējais biezums ir 28cm) deg 10 minūtes. Bail pat iedomāties, cik minūtēs nosviltu un cik kaitīgus dūmus izdalītu lētāko iepirkuma konkursu kārtībā izremontētās Latvijas skolas un bērnudārzi.